Pāriet uz saturu

Brīvības bulvāris (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par bulvāri Rīgā. Par citām jēdziena Brīvības bulvāris nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Brīvības bulvāris
Brīvības bulvāris
Ielas novietojums Rīgā
Brīvības bulvāris, Brīvības iela un Brīvības gatve
Pamatinformācija
Pilsēta Rīga
Priekšpilsēta Centra rajons
Vidzemes priekšpilsēta
Apkaime Centrs
Garums 572 m
Vēsturiskie
nosaukumi
Lielā Smilšu iela
Aleksandra bulvāris
Ļeņina iela
Joslu skaits 6
Segums asfaltbetons
Celtnes Brīvības piemineklis
Sabiedriskais transports
Autobuss 3. 6. 9. 16. 21. 50.
Trolejbuss 4. 12. 13. 14. 17. 31. 34.
Brīvības bulvāris Vikikrātuvē

Brīvības bulvāris ir Rīgas Centra bulvāris, kas ved no Raiņa bulvāra krustojuma ar Brīvības laukumu Brīvības pieminekļa pakājē līdz Elizabetes ielai un turpinās kā Brīvības iela.

Tagadējais bulvāris sākotnēji bija senā Vidzemes tirdzniecības ceļa sākums, kas 13. līdz 16. gadsimtā beidzās pie Smilšu ielas Vecrīgā. 17. gadsimta beigās izbūvējot jaunos Rīgas nocietinājumus — zemes vaļņus, galvenos pilsētas vārtus pārvietoja Kaļķu ielas galā (pie tagadējā Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra). 1754. gada plānā tas bija daļa no Lielās Smilšu ielas, ko sauca arī par Lielo Smilšu ceļu, kas sākās no pilsētas nocietinājumiem un sniedzās līdz Lielajai Kalēju ielai (tagad Ģertrūdes iela) un beidzās pie Raunas vārtiem. Pēc 1815. gada, kad pārplānoja 1812. gadā nodedzināto priekšpilsētu, paplašināja Esplanādi līdz Elizabetes ielai. Pēc 1870. gada Lielās Aleksandra ielas posmu no Pilsētas kanāla līdz Elizabetes ielai nosauca par Aleksandra bulvāri. 1923. gadā to pārdēvēja par Brīvības bulvāri, 1950. gadā Svērtuves un Kaļķu ielu, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu un Brīvības gatvi apvienoja vienā maģistrālē un nosauca par Ļeņina ielu.[1]

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas atjaunoja Brīvības bulvāra nosaukumu, to atdalot no Kaļķu ielas un Brīvības ielas, bet saglabājot vienoto numerāciju, kas sākas ar 19. un 30. numuriem nepāra un pāra pusēs.

2018. gada 23. martā par godu Latvijas simtgadei teritoriju pie Brīvības pieminekļa no Raiņa bulvāra līdz Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra un Aspazijas bulvāra krustojumam nolēma pārdēvēt par Brīvības laukumu.[2]

Senu attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 428. un 429. lpp.
  2. «Rīgā būs Brīvības laukums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 18. septembrī. Skatīts: 2021. gada 8. augustā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]