Latvijas Universitātes Bibliotēkas apgāda "Zelta Ābele" kolekcija

Latvijas Universitātes Bibliotēkas apgāda “Zelta Ābele” kolekcija ir viena no Latvijas Universitātes Bibliotēkas vēsturisko krājumu kolekcijām, ko veido grāmatas, kas izdotas Miķeļa Goppera apgādā “Zelta Ābele”. Kolekcija izveidojusies gadu gaitā no Latvijas Universitātes Bibliotēkas krājumā esošām grāmatām, no pārņemto bibliotēku un organizāciju krājumiem, kā arī no dāvinājumiem.

Apgāda "Zelta Ābele" darbība

Izdevējs Miķelis Goppers dzimis 1908. gada 13. jūnijā ģenerāļa Kārļa Goppera ģimenē, mācījies Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā, studējis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. 1935. gadā M. Goppers nodibināja izdevniecību “Zelta Ābele”. Tajā grāmatas tika izdotas augstvērtīgā poligrāfiskā izpildījumā. Viens no pirmajiem apgādā izdoto grāmatu ilustratoriem un apgāda logotipa autors bija ainavists Voldemārs Krastiņš. Darbam apgādā M. Goppers aicināja izcilus tā laika rakstniekus, tulkotājus, gleznotājus un grafiķus. “Zelta Ābele” izdeva gan latviešu literatūras klasiku, gan tulkojumus, arī ilustrētas monogrāfijas par Latvijas vēsturi un latviešu kultūru, kā arī memuāru literatūru.

“Zelta Ābeles” izdoto grāmatu mākslinieciskā noformējuma veidošanai tika piesaistīti izcili latviešu mākslinieki, piemēram, Oskars Norītis, Jānis Plēpis, Rihards Zariņš, Edgars Slāvietis. Grāmatas ilustrēja arī gleznotājs Ludolfs Liberts un tēlnieks Teodors Zaļkalns. M. Goppera apgāda darbības rezultātā 1930. gadu otrās puses grāmatu māksla Latvijā kļuva patstāvīgu žanru. Neviena apgāda “Zelta Ābele” grāmata nelīdzinājās cita citai, jo grāmatām bija individuāla, augstvērtīga poligrāfiskā apdare. Izdevumu metiens bija neliels — no 400 līdz 3000. Tika izdotas arī “kabatas formāta” grāmatas — pašu mazāko grāmatu izmērs 5,5 x 8,8 cm. Tika izdotas grāmatas, kas iespiestas uz papīra ar ūdenszīmēm vai uz rokas lējuma papīra, tām tika piešķirti numuri. Numurētu grāmatu izdošana bija novitāte grāmatizdošanas praksē. Grāmatas bija ar pašu autoru autogrāfiem, tās kļuva par bibliogrāfiskiem retumiem.

Savu darbību Rīgā apgāds beidza 1944. gadā, kad M. Goppers devās trimdā uz Zviedriju. Tur 1945. gadā apgāds darbību atsāka un turpināja līdz 1985. gadam. Visu “Zelta Ābeles” pastāvēšanas laiku gan Latvijā, gan Zviedrijā M. Goppers centās, lai katrs “Zelta Ābeles” izdevums būtu poligrāfiski kvalitatīvs. M. Goppers nomira 1996. gada 5. novembrī Stokholmā.

“Zelta Ābeles” kolekcijas izveidošanās

LU Bibliotēkas apgāda “Zelta Ābele” kolekcija veidota no Latvijā un Zviedrijā izdotajām grāmatām dažādās valodās. Kolekcija veidojās gadu gaitā no dažādiem avotiem — no LU Bibliotēkas krājumā esošām grāmatām, no pārņemto bibliotēku un organizāciju krājumiem, kā arī no dāvinājumiem. Grāmatas dāvināja, piemēram, Sidnejas Studentu korporāciju kopa, Latvju Biedrības Lielbritānijā Bradfordas latviešu bibliotēka. Kolekcijas grāmatas ir saņemtas arī no privātbibliotēkām, par ko liecina dāvinātāju exlibri. Grāmatu ilustratora un exlibru autora Alekseja Jupatova veidotās grāmatzīmes Rutai Gailei atrodamas divās Anšlava Eglīša grāmatās “Ģīmetne” un “Par purna tiesu”. 1936. gadā Losandželosā A. Jupatovs tika apbalvots ar Goda diplomu grāmatzīmju izstādē. Ap divsimt mākslinieka exlibri glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Izdevums Das Lettische Buch (1942) ir ar valodnieka un kultūrvēsturnieka, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka Konstantīna Karuļa un viņa dzīvesbiedres valodnieces Lienes Rozes privātbibliotēkas exlibri. Bērnu grāmatu tulkotājas Zigrīdas Plakas dāvināto Viļa Plūdoņa “Atraitnes dēls” un Edvarta Virzas “Straumēni” eksemplārus rotā grāmatzīme, kas ir karikatūrista un ilustratora Gunāra Vīndedža autordarbs.

Ārējās saites

• Apgāda „Zelta Ābele” kolekcijas saraksts Latvijas Universitāte