Teodors Zaļkalns

**Teodors Zaļkalns**
Teodors Zaļkalns
	1920. gados
Pilnais vārds	Teodors Grīnbergs
Dzimis	1876. gada 30. novembrī; "Zaļais Kalns" Allažu pagasts ; (tagad Latvija)
Miris	1972. gada 6. septembrī (95 gadu vecumā); Rīga ; (tagad Latvija)
Tautība	latvietis
Nozares	tēlniecība

Teodors Zaļkalns (līdz 1930. gadam — Teodors Grīnbergs, 1876. gada 30. novembris Allažu pagasta "Zaļajā Kalnā" — 1972. gada 6. septembris Rīgā) bija viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu tēlniekiem. Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un Tēlniecības katedras vadītājs (1944—1958).

Dzīvesgājums

Dzimis 1876. gadā Allažu pagastā zemnieka un tirgotāja ģimenē. Mācījās Allažu draudzes skolā, tad Rīgas pilsētas reālskolā. 1893. gadā viņš iestājās Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā, specializējās dekoratīvajā glezniecībā un ofortā. 1899. gadā devās studēt uz Minheni, pēc tam arī uz Parīzi ar mērķi papildināties dekoratīvajā glezniecībā, taču, sastapies ar Ogistu Rodēnu, nolēma kļūt par tēlnieku. Atgriezies Pēterburgā, strādāja Karla Faberžē juvelierizstrādājumu uzņēmumā, kur veidoja modeļus cilvēku un dzīvnieku figūriņām. Vasarās viņš atgriezās mājās un strādāja galvenokārt ar portretiem. 1903. gadā pārcēlās uz Jekaterinburgu, kur strādāja par mākslas skolotāju. Paralēli viņš arī veidoja portretus un statuetes. 1907. gadā viņš devās uz Itāliju un Florencē pētīja bronzas liešanas un marmora apstrādes tehnoloģiju, iepazinās ar itāliešu vecmeistaru darbu oriģināliem. No 1909. gada dzīvoja Pēterburgā, bija Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas pedagogs (1918—1919).

1920. gadā atgriezās Latvijā, dzīvoja un strādāja Rīgā, izveidojis mākslinieku biedrību "Sadarbs". Piedalījās divu Rīgas lielo monumentu — Brāļu kapu (1921—1922) un Brīvības pieminekļa (1922—1929) konkursos, bet zaudēja konkurencē ar Kārli Zāli. Publikas neizpratni tolaik izraisīja plašākai publikai tolaik neierastā skaldņotā formu traktējumā izkaltais rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa piemineklis (1929). 1930. gadā latviskoja savu uzvārdu no Grīnbergs uz Zaļkalns.

Kā pasūtījuma darbus veidoja rakstnieka Jāņa Akuratera (1929) un dzejnieces Aspazijas (1931) krūšutēlus, dzejnieka Jāņa Poruka kapa pieminekli Meža kapos Rīgā (1930) un Fr. Bārdas piemineklī Umurgas kapos (1933). Kazdangā uzstādīja viņa kalto pieminekli Māteru Jurim, bet Plācī cilni Pirmajā pasaules karā kritušajiem (1931). Vairākmetrīgu cūkas skulptūru, ko varēja uztvert arī kā Latvijas bekona simbolu, 1937. gadā bija paredzēts uzstādīt Centrāltirgū, bet šī iecere netika īstenota. 1938. gadā pie toreizējā Rakstnieku nama Siguldā atklāja viņa veidoto Kronvaldu Ata pieminekli.^[1]

Pēc Otrā pasaules kara aktīvi sadarbojās ar okupētās Latvijas varas iestādēm, bija Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1945), Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts (1947—1955), PSRS Mākslas akadēmijas īstenais loceklis (1947), PSRS Tautas mākslinieks (1957), Sociālistiskā Darba Varonis (1971). Esot ierosinājis nojaukt Brīvības pieminekli kā mākslinieciski mazvērtīgu un padomju ideoloģijai kaitīgu.^[2]

Daiļrades raksturojums

Pirmie Zaļkalna darbi bija figurāli veidojumi; viņa agrīnā posma darbiem raksturīgs dabiskums, plastiskas formas ("Bronza"), kompozicionāla vienkāršība (nav vairākfigūru kompozīcijas, neparastu izteiksmju vai pozu), materiāli — bronza vai marmors. Granītā veidoti kapu pieminekļus (piemēram, obeliska formas kapakmeni ar tautas ornamentiku, stilizētiem ziediem Emīlam Dārziņam). Pirmā pasaules kara laikā Petrogradā veidoja vairākus māmiņu tēlus, kuriem pozēja latviešu bēgles, piemēram, "Stāvošā māmiņa" (1915), "Sēdošā māmiņa" (1916 — 1923), kas ir simboliski tēli. Autors Rūdolfa Blaumaņa piemineklim (1928) un Ata Kronvalda piemineklim Siguldā (1938). Zaļkalns veidojis arī dzīvnieku tēlus, bijis izcils animālists — "Jēriņš" (1933), "Cūka" (1937). Darbojies arī mākslas kritikā. Viņa daiļradi līdz 1940. gadam var nosacīti iedalīt trijos posmos:

impresionistiskais posms ("Ludmila"),
Ēģiptes mākslas ietekmes posms, kurā parādās simboliski tēli, vispārinājums, atsevišķi kubisma paņēmieni (māmiņu tēli),
vēlīnais posms (kapu pieminekļi, piemēram, Poruka Meža kapos Rīgā (1930) un Bārdas Umurgas kapos (1933)).

Piemiņa

No 1973. līdz 1988. gadam Latvijas Mākslas akadēmijas nosaukums bija Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmija
Tēlnieka darbnīcā Biķernieku ielā 13, Rīgā no 1967. līdz 1994. gadam darbojās memoriālais muzejs.

Literatūra

Martin Rathsprecher. Тeodor Zalkalns. Eines lettischen Bildhauers Weg und Werk. Wien, 1937. (vāciski)
Kārlis Baumanis. Teodors Zaļkalns. Rīga: Liesma, 1966.
Jurģis Skulme. Teodora Zaļkalna dzīves un darba vietas. Rīga: Liesma, 1972.
Рута Чаупова. Теодор Эдуардович Залькалн. Москва: Изобразительное искусство, 1974. (krieviski)
Ruta Čaupova. Portrets latviešu tēlniecībā. Rīga: Zinātne, 1981.
Рута Чаупова (сост.): Т. Залькалн. Избранные произведения. Москва: Советский художник, 1990. (krieviski)

Atsauces

↑ Teodors Zaļkalns Arhivēts 2016. gada 8. aprīlī, Wayback Machine vietnē. E. Kļaviņš, R. Čaupova, no Latvijas mākslas vēsture
↑ 100 Latvijas personību Pēteris Apinis

Ārējās saites

Teodora Zaļkalna biogrāfija un mākslinieciskā darbība
Teodora Zaļkalna „Sēdošā māmiņa“ Latvijas kultūras kanonā
„Stāvošā māmiņa“
Piemineklis Rūdolfam Blaumanim
Dzejnieka Jāņa Poruka kapa piemineklis Rīgā^{[novecojusi saite]}
„Cūka“
Cūka. Zaļkalna parastā. Undīnes Adamaites raksts „Kultūras Dienā“, 2008. gada 25. maijā
Teodora Zaļkalna 20 latu monēta

[1] Teodors Zaļkalns Arhivēts 2016. gada 8. aprīlī, Wayback Machine vietnē. E. Kļaviņš, R. Čaupova, no Latvijas mākslas vēsture

[2] 100 Latvijas personību Pēteris Apinis

[1]

[2]