Latvijas Universitātes Bibliotēkas apgāda "Zelta Ābele" kolekcija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Latvijas Universitātes Bibliotēkas apgāda “Zelta Ābele” kolekciju veido grāmatas, kas izdotas Miķeļa Goppera apgādā “Zelta Ābele”. Izdevējs Miķelis Goppers dzimis 1908. gada 13. jūnijā ģenerāļa Kārļa Goppera ģimenē, mācījies Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā, studējis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. 1935. gadā M. Goppers, būdams liels grāmatu cienītājs, nodibināja apgādu, kam deva simbolisku nosaukumu no latviešu folkloras – “Zelta Ābele”. Izdevēja ideja bija grāmatu izdošana augstvērtīgā poligrāfiskā izpildījumā. Apgāda logotipa autors bija Voldemārs Krastiņš – ainavists un oforta meistars, viens no pirmajiem apgādā izdoto grāmatu ilustratoriem. Darbam apgādā M. Goppers pulcināja virkni spožāko tā laika rakstnieku, tulkotāju, gleznotāju un grafiķu. “Zelta Ābele” izdeva gan latviešu literatūras klasiku, gan tulkojumus, arī ilustrētas monogrāfijas par Latvijas vēsturi un latviešu kultūru, kā arī memuāru literatūru. Lai īstenotu savu koncepciju – grāmatu noformējumu veidot atbilstoši saturam, izdevuma mākslinieciskā noformējuma veidošanai tika piesaistīti izcili latviešu mākslinieki. Tie bija talantīgi grafikas meistari, piemēram, Oskars Norītis, Jānis Plēpis, Rihards Zariņš, Edgars Slāvietis. Grāmatas ilustrēja arī gleznotājs Ludolfs Liberts un tēlnieks Teodors Zaļkalns. Lielā mērā pateicoties tieši M. Goppera apgāda darbam, 30. gadu otrās puses grāmatu mākslu Latvijā var saukt par patstāvīgu žanru. Neviena apgāda “Zelta Ābele” grāmata nelīdzinājās cita citai, jo grāmatām bija individuāla, augstvērtīga poligrāfiskā apdare. Izdevumu metiens bija neliels – no 400 līdz 3000. Izdotās grāmatas bija mazas, tā saucamā “kabatas formāta” – mazāko grāmatu izmērs 5,5 x 8,8 cm. Atsevišķām grāmatām, kas iespiestas uz papīra ar ūdenszīmēm vai uz rokas lējuma papīra, tika piešķirti numuri. Savu darbību Rīgā slavenais apgāds beidza 1944.gadā, M. Gopperam dodoties uz Zviedriju. Trimdā apgāds darbību atsāka 1945. gadā un turpināja līdz 1985.gadam. Visu “Zelta Ābeles” pastāvēšanas laiku gan Latvijā, gan Zviedrijā apgāda dibinātājs ar savu nemainīgo stila izjūtu centās, lai katrs “Zelta Ābeles” izdevums sasniegtu poligrāfisku izcilību. M. Goppers mūžībā aiziet 1996. gada 5. novembrī Stokholmā. LU Bibliotēkas apgāda “Zelta Ābele” kolekcija ietver Latvijā un Zviedrijā izdotās grāmatas dažādās valodās. Kolekcija veidojās gadu gaitā no dažādiem avotiem: no LU Bibliotēkas krājumā esošām grāmatām, no pārņemto bibliotēku un organizāciju krājumiem, kā arī no dāvinājumiem. Grāmatas dāvināja, piemēram, Sidnejas Studentu korporāciju kopa, Latvju Biedrības Lielbritānijā Bradfordas latviešu bibliotēka. Kolekcija interesanta arī ar grāmatām, kuras ir saņemtas no privātbibliotēkām, par ko liecina dāvinātāju exlibri. Grāmatu ilustratora un exlibru autora Alekseja Jupatova veidotās grāmatzīmes Rutai Gailei atrodamas divās Anšlava Eglīša grāmatās “Ģīmetne” un “Par purna tiesu”. 1936. gadā Losandželosā A. Jupatovs tika apbalvots ar Goda diplomu grāmatzīmju izstādē. Ap divsimt mākslinieka exlibri glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Bagātīgi ilustrētais izdevums “Das Lettische Buch” (1942) ir ar valodnieka un kultūrvēsturnieka, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka Konstantīna Karuļa un viņa dzīvesbiedres valodnieces Lienes Rozes privātbibliotēkas exlibri. Bērnu grāmatu tulkotājas Zigrīdas Plakas dāvināto Viļa Plūdoņa “Atraitnes dēls” un Edvarta Virzas “Straumēni” eksemplārus rotā grezna grāmatzīme, kas ir slavenā karikatūrista un ilustratora Gunāra Vīndedža autordarbs.