Latvijas veiksmes stāsts

Latvijas veiksmes stāsts (angļu: Latvia’s success story) ir pirmo reizi Ministru prezidenta Valda Dombrovska lietots apzīmējums Latvijas 2008—2010. gada finanšu un pārvaldes krīzes pārvarēšanai. Plašsaziņas līdzekļos un sarunvalodā tas apzīmēts arī kā Dombrovska veiksmes stāsts.

Vēsture

Vietnes YouTube Valsts kancelejas profilā 2012. gada 28. novembrī tika pievienots videomateriāls "Latvia`s emergence from the crisis", kur angļu valodā Dombrovskis stāstīja par Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanu. Premjers stāstīja par 2010.—2011. gadā sasniegto ekonomisko izaugsmi rūpnieciskajā ražošanā (+10%) un par eksporta pieaugumu (30%), minot, ka Latvija pārvarēja ekonomisko krīzi, īstenojot fiskālo konsolidāciju un ekonomikas stimulēšanai tika izmantots Eiropas Savienības fondu finansējums. Cīņā ar ekonomisko krīzi tika samazināts administratīvais aparāts un īstenotas strukturālās reformas, kā arī palielināja bezdarbnieku pabalsta periodu un minimālo ienākuma līmeni. Tika veikta īslaicīgas nodarbinātības programma, kurā iesaistījās vairāk nekā kā 100 000 cilvēku. Tika uzsvērts, ka šobrīd Latvijā ir straujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā.

Valdis Dombrovskis un ekonomists Anderss Oslunds 2010. gadā izdotās grāmatas "Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi" papildinātajā, no angļu valodas tulkotajā, izdevumā latviešu valodā, ar ekspertu piezīmēm un komentāriem, pamatoja un skaidroja situāciju valstī un valdības darbības krīzes pārvarēšanai.

Eiropas Komisijas mājaslapas 2012. gada 1. marta rakstā: "Latvija: ekonomiskās veiksmes stāsta veidošana", kur secina, ka Latvijas centieni stabilizēt savu ekonomiku saskaņā ar ES maksājumu programmu, ir bijuši veiksmīgi, un tikuši apbalvoti ar atgriešanos finanšu tirgos. ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizīte Rīgā 2012. gada 28. jūnijā un atzinība par sasniegumiem krīzes novēršanā pievērsa pasaules uzmanību Latvijai, kuras vārds līdz 2012. gadam bija bieži jau starptautiskos plašsaziņas līdzekļos, saistībā ar tās krīzes pārvarēšanas modeli. Laikraksts "Financial Times" tajā pašā dienā publicēja aktuālu rakstu "Mīti un patiesība par Baltijas taupības modeli". Latviju apmeklēja arī citas augstas amatpersonas, piemēram, SVF izpilddirektore Kristīne Lagarda un publiskoja atzinīgo runu "Latvija un Baltija — Atgūšanās stāsts". Arī Eiropas Padomes prezidents Hermans Van Rompejs pēc vizītes pie Valda Dombrovska savos komentāros atzinīgi novērtēja Latviju

Konferencē Rīgā "Apstākļiem spītējot: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze" Jerks Asmusens apgalvoja, ka no Latvijas var mācīties, to ka iekšējās devalvācijas stratēģija var darboties, taču ir jāanalizē, kādēļ tas izdevās. Viņa nosauktie 3 Latvijas krīzes pārvarēšanas elementi bija šādi:

1. Jāveic nepieciešamās izmaiņas budžetā, pēc iespējas ātri — pirms iestājas nogurums un pretestība reformām.
2. Jāievieš daudzas izaugsmi veicinošas strukturālas reformas.
3. Valstī un valdībā ir jābūt stingrai apņēmībai un ticībai programmai un tās mērķiem.

Finanšu krīzes plosītajā Eiropā, Latvija bija piemērs citām valstīm, grāmatas autori uzskatīja, ka šāds rezultāts tika sasniegts divu iemeslu dēļ: pirmkārt, Latvijai vienkārši nebija citas izvēles tādos ārējās likviditātes krīzes apstākļos, otrkārt, valsts pieņēma un īstenoja vairākus saprātīgus lēmumus, pieminot vairākas parādības, kas veicināja krīzes pārvarēšanu Latvijā:

1. Īstas krīzes izjūtas var būt ļoti noderīgas. Jo dziļāka krīze, jo vairāk cilvēku ir informēti par tās esamību, tad ir vairāk iespēju īstenot strukturālās reformas.
2. Krīze var novest pie jauna domāšanas veida ar jauniem, skaidri definētiem principiem. Idejas, kas izvirzījās uz priekšu Austrumeiropā krīzes laikā, lielākoties bija saistītas ar valsts izdevumu samazināšanu un publiskā sektora efektivitātes uzlabošanu. Idejas nebija jaunas, taču tās bija pretrunā ar iepriekš valdošajām oligarhiju interesēm.
3. Lai pārvarētu krīzi, ir nepieciešama jauna valdība. Krīzes laikā, Latvijā tika mainīta valdība divas reizes. Vadītāji, kas vadīja valsti līdz krīzei, nespēja īstenot radikālas pārmaiņas. Krīzes vadība pieprasa pretēju pieeju, t. i., jaunas idejas un apņēmība.
4. Risinot problēmas krīzes apstākļos, zinoši politikas veidotāji izvirzās priekšplānā.
5. Visaptveroša un darboties spējīga reformu programma parasti tiek izstrādāta uzreiz pēc jaunas valdības izveidošanas. Krīzes apstākļos, vadītājiem būtu jākoncentrējas uz galvenajām problēmām, nevis jātērē laiks par citiem jautājumiem, kas neļauj koncentrēties uz būtiskākajiem jautājumiem.
6. Parlamenta atbalsts ir vajadzīgs, taču šie mērķi var tikt sasniegti arī tad, ja valdība ir nelielā vairākumā parlamentā.
7. Mērījumu izmantošana ir ļoti svarīgs priekšnoteikums, lai novērstu novirzes no politikas galvenajiem mērķiem. Viss, kas tiek mērīts, var tikt sasniegts. Piemēram, Pasaules Bankas — Starptautiskais "Financial Corporation Index" (2011), kas atspoguļo uzņēmējdarbības vides kvalitāti, palīdzēja Latvijai samazināt birokrātiskos šķēršļus.
8. Starptautiskais atbalsts un atbilstošs finansējums ir svarīgs faktors. Svarīgākās institūcijas Latvijas starptautiskā aizņēmuma programmā bija Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Savienība.
9. Tieslietu jautājumos Latvija izstrādāja savu korekciju programmu, lai lielāks slogs būtu uzlikts uz bagāto pleciem, tajā pašā laikā rūpējoties par sociālo drošību.
10. Arī sociālais pakts un sadarbība ar pārstāvjiem no darba devēja organizācijām, tirdzniecības arodbiedrībām un pašvaldībām ir noderīga. Visu šo partiju pārstāvji vienojās par sāpīgu budžeta samazinājumu, tādējādi palīdzot saglabāt sociālo līdzsvaru.
11. Vissvarīgākais punkts ir ātra un izlēmīga pretkrīzes programmas īstenošana. Valdība strauji sāka reformas, skaidri parādot sabiedrībai, ka paradigma ir mainījusies, un līdz ar to ieguva savu uzticību.
12. Uzraudzīt krīzes vadības programmu ir svarīgi. Latvijas valdība uzskatīja, ka ir svarīgi saglabāt nacionālās valūtas stabilitāti, lai gan SVF iebilda pret to. Latvija īstenoja stabilizācijas programmas, un tas deva skaidras priekšrocības.
13. Krīze izraisa baumas un aizdomas. Tāpēc valdības programmai ir jābūt pieejamai ikvienam, skaidrai un saprotamai.

Kritika un analīze

Neskatoties uz to, ka samērā daudzi vietējie un starptautiskie plašsaziņas līdzekļi Latvijas krīzes pārvarēšanu atzīst par veiksmīgu, paralēli tika publicēti daudzi kritiski raksti un neitrāli pētījumi. Jāņa Kajaka pētījumā ir apskatīta Latvijas situācija un rīcība krīzes laikā, kā arī mēģināts skaidrot atbildi uz jautājumu: "Gan Latvijā, gan ES ir bieži izskanējis jautājums, vai Latvijas izeju no krīzes var nosaukt par veiksmes stāstu un, vai izmantoto krīzes risinājumu var izmantot arī citās krīzes skartajās ES valstīs?". Līdzīgu jautājumu apskatīja Latvijas Bankas organizētajā konferencē. Kā arī norādīts, ka: "Neskatoties uz to, Latvijai joprojām ir daudzas steidzami risināmas problēmas, kas ir radušās krīzes un taupības pasākumu rezultātā: augsts bezdarbs, liela ienākumu nevienlīdzība, nabadzība, iedzīvotāju un nodarbināto skaita zudums, liela ēnu ekonomika, augsts nodokļu slogs darbaspēkam, u. c." Šajā rakstā pieminētajā video: "Latvia`s emergence from the crisis" ievadā bija parādīts ASV ekonomista Pola Krugmana citāts "Būtībā nevienam nav izdevies atgūt uzticību tirgos, izņemot Latviju". Tomēr 2008. gadā, kad Latvija bija viena no lielākajiem globālās ekonomiskās krīzes upuriem, P. Krugmans teica: "Latvija ir nākamā Argentīna", tādējādi paužot viedokli, ka Latviju neizbēgami sagaida bankrots. Arī vēlāk P. Krugmans publicēja vairākus rakstus, kritizējot Latvijas valdības rīcību krīzes pārvarēšanai un veiksmes stāstu. Pītersona starptautiskā ekonomikas Institūta Vašingtonā ekonomists Anderss Oslunds atbildēja BNN, ka Krugmanam ir personīgs aizvainojums uz Baltijas valstīm, jo viņa prognozes par Baltijas valstu nespēju atlabt no ekonomiskās krīzes izrādījušās nepareizas

Pulcera balvas (2010) laureāts Marks Fiore 2012. g. publicēja animācijas filmu ASV laikraksta "San Francisco Chronicle" interneta versijā SFGate.com, kurā izsmiets Latvijas veiksmes stāsts un kura ir pieejama Marka Fiore YouTube profilā ar nosaukumu "Great Latvia Success Story!". Ironiskajā animācijas filmā, kurā stāstīts par Latvijas augstajiem bezdarba rādītājiem, darbspējīgo iedzīvotāju aizbraukšanu un iedzīvotāju "ciešanām" taupības pasākumu laikā. Tāpat animācijas filmā ironizēts par Latvijas ekonomikas izaugsmi 5,5% apmērā.

Pētījumu centrs SKDS 2012. gada maijā aptaujā noskaidroja, ka 52,5% respondentu piekrīt viedoklim, ka Latvijas izvēlētais krīzes pārvarēšanas ceļš ir bijis nepareizs un Latvijai ļoti postošs. Tikai katrs piektais (19%) uzskata, ka Latvija ekonomisko krīzi ir pārvarējusi ļoti sekmīgi, un tās izvēlētais krīzes pārvarēšanas ceļš ir bijis ļoti labs. Tāpat saskaņā ar aptaujas datiem salīdzinoši daudziem (28%) nav viedokļa šajā jautājumā.

Biznesa portāls db.lv publicēja rakstu ar virsrakstu: "Iedzīvotāji un eksperti Latvijas krīzes pārvarēšanas ceļu dēvē par postošu". Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra (BICEPS) direktors, laikrakstā "The New York Times" ir skeptisks: "Ideja par Latvijas "veiksmes stāstu" ir smieklīga", viņš piebilda: "Latvija nav modelis nevienam". Atsaucoties uz šo pašu rakstu Latvijas portālā Delfi tika publicēts raksts ar virsrakstu "The New York Times" vērtē Latvijas "sāpju slieksni" krīzes pārvarēšanā un "mācību, kas der tikai pašiem" Savukārt citā rakstā biznesa žurnāla "Forbes" apskatnieks Marks Adomanis salīdzinājis Latvijas un Krievijas makroekonimikas rādītājus un secinājis — par Latvijas "veiksmes stāstu" iespējams runāt tikai tad, ja, sakot "veiksmes stāsts" jūs domājat "katastrofa". Metju Iglesias (Matthew Yglesias) to nosaucis par Latvijas bēdīgi dīvaino "veiksmi", paskaidrojot ar matemātisku piemēru. Ja jūs sākat ar 100 dolāriem, un tad no maksimuma samaziniet par 20%, iegūstam 80 dolārus, kuru 5% pieaugums dod 84 dolārus, kas nav nemaz tik liels lēciens. Ja Latvija turpinās 5% ikgadēju izaugsmi, tad 2018. gadā tiks sasniegts 2007. gada līmenis, kas ļauj secināt, ka tikusi zaudēta dekāde.
Pētījumā, kas publicēts 2014. gadā, "Cik lielisks ir Latvijas veiksmes stāsts?" Aldis Austers secināja, ka pašreizējo Latvijas valsts stāvokli vislabāk var raksturot ar medicīnas terminiem: "" pacients ir bāls, bet dzīvs". Finanšu likstas ir veiksmīgi atrisinātas, tomēr ekonomiskās, sociālās un politiskās problēmas nav atrisinātas. Negatīvie krīzes rezultāti turpina ietekmēt sociālo un politisko dzīvi Latvijā.
Negatīvus viedokļus (Michael Hudson, Aivars Lembergs, Dana Reizniece-Ozola un Dāvids) YouTube video "Dombrovskis-veiksmes stāsts" izsaka par Valdi Dombrovski un veiksmes stāstu. Latvijas iedzīvotāji apmaiņā pret plaši izslavēto "Latvijas veiksmes stāstu" ir ieslīgusi nabadzībā, pauda Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis raidījumā 900 sekundes. Savukārt Elitas Veidemanes rakstā "Veiksmes stāsta virinātājs" tiek uzdoti retoriski jautājumi par to, vai veiksmes stāsts ir izbraukušie iedzīvotāji, slēgtās skolas un palīdzības dienestu zemais atalgojums un vājais aprīkojums. Citā avotā "V. Dombrovskis — Latvija veiksmes stāsts" norādīts finanšu ministra A. Slaktera izgāšanās "Bloomberg" intervijā un apgalvots, Dombrovskis parādus atstāja iedzīvotājiem un tika samazinātas algas un nogrieztas prēmijas, slēgti uzņēmumi, kā arī atklāts jautājums par viņa finansiālo ieinteresētību.

Ārējās saites

• Crisis Management in the Baltic States
• Kāpēc Latvija ir visvisvisīstākais veiksmes stāsts
• Latvijas veiksmes stāts
• Mārtiņš Bitāns Sešas atziņas no 5. jūnija konferences