Latvijas zilā

Vikipēdijas lapa
Latvijas zilā
Izcelsme Latvija
Īpašības
Svars 480 kg
Augstums skaustā 133 cm
Krāsa Zilpelēka
Liellops (Bos primigenius taurus)

Latvijas zilā jeb Latvijas zilā govs, arī līvu govs, jūras govs jeb mēness govs ir viena no liellopu (Bos primigenius taurus) primitīvajām šķirnēm, kuras izcelsmes vieta ir Kurzemes novads Latvijā, tās saīsinātais apzīmējums ir LZ. Latvijas zilā govs ir ļoti reti sastopama šķirne, kas faktiski atrodas uz izmiršanas robežas. Lai arī ar Apvienoto Nāciju organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības daļas finansiālo atbalstu ir veikti pasākumi šķirnes aizsardzībai, tā joprojām ir mazskaitlīga.[1] Zilo govju šķirni pamatā izmanto piena iegūšanai.[2]

Saskaņā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes izpētes datiem 2000. gadā Latvijā tika uzskaitītas tikai 18 zilās govis. Jau 2000. gada 23. augustā tika izveidota zilās govs šķirnes saglabāšanas apvienība "Zilā govs". Tās uzdevums ir saglabāt reto šķirni un pilnveidot tās populāciju. Pēc Valsts ganāmpulka reģistra 2010. gada datiem Latvijā tiek audzētas 1240 zilās govis.[3] Visvairāk zilo govju mājo Talsu, Aizputes un Kuldīgas novadā,[3] lai gan zilās govis nelielos daudzumos ir sastopamas visā Latvijas teritorijā.[4]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pastāv hipotēze, ka zilās govis Latvijā nokļuva kopā ar indoeiropiešu ieceļotājiem pirms 4000 gadiem. Tās, iespējams, ir pēcnācējas pelēkajām stepju govīm tāpat kā mūsdienu Ungārijas stepju govis. Apliecinājums šim pieņēmumam varētu būt tas, ka zilajām govīm ir tumša āda, kas ir dienvidu govju pazīme, jo tumšais pigments pasargā ādu no saules apdegumiem. Kā arī dienvidu šķirnēm ir gaišs, sirms, pelēks, dzeltens, brūns vai balts apmatojums.[3]

Citā versijā zilās govis ir radušās no vietējās zilganās krāsas tauru pasugas, kas savvaļā ganījās piejūras pļavās pirms vairāk nekā 2000 gadiem, vai arī tās tika ievestas no Skandināvijas. Norvēģijā arī mūsdienās ir sastopamas zilpelēkas govis. Lībiešu teika par zilo govju izcelsmi stāsta, ka tās nākušas no jūras — "Reiz jūras meita iznākusi no jūras ganīt govis svešās ganībās. Saimnieks viņu noķēris un atņēmis govis. Jūras meita aizgājusi atpakaļ jūrā raudādama, bet septiņas zilās govis palikušas šeit.. Tagadējās zilās govis visas ir no tām."[3]

Salīdzinot ar citām šķirnēm, Latvijas zilā govju šķirne ir vairāk audzēta sevī, izmantojot šīs šķirnes vaisliniekus, tomēr, kā parāda jaunākie ģenētiskie pētījumi, šīs šķirnes radniecība izrādās visai cieša ar Latvijas brūno šķirni.[5] Par to liecina arī Latvijas brūnās govju šķirnes selekcijas vēsture, jo Latvijas brūnā ir izveidota, krustojot vietējās govis ar ievestajiem sarkano govju šķirņu vaisliniekiem.[6] Ja kopumā pētījumos apstiprinājās Latvijas brūnās govju šķirnes ģenētiskā līdzība ar sarkanajām govju šķirnēm Baltijā, tad pētījumi sagādāja pārsteigumus par zilajām govīm, jo izrādījās, ka tie ir pretrunā ar līdzšinējo hipotēzi par Latvijas zilās šķirnes tuvo radniecību ar Lietuvas pelēko šķirni. Šī hipotēzi balstījās uz fakta, ka Latvijas zilās šķirnes veidošanā tiek plaši izmantots vaislinieks Gaujars Lietuvietis 85002, kura tēvs ir Lietuvas pelēkās šķirnes vaislinieks Erli LJ4303.[5]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas zilās govs matojums kā jau tās nosaukums norāda ir zilganpelēkā krāsa. Tās var būt gan gaišāk, gan tumšāk zilas, vasaras periodā dažas izbalo pavisam gaišas. Kājas tām ir tumšākas, un ap acīm tām ir zilas "brilles". Dažkārt tām ir gaišākas galvas, sejas un deniņu daļa, deguna spogulis ir tumši pelēks vai melns.[2] Ragi balti ar melniem galiem, tiem ir raksturīga pusmēness forma, kas turklāt naktī gaiši spīd, tādēļ govis ieguva nosaukumu mēness govs.[3] Tā ir mazāka auguma kā Latvijas brūnā. Tās augstums krustos ir 133 cm, svars 480 kg.[2] Zilajai govij ir ļoti mierīgs un rāms raksturs. Tās ir arī ļoti pieticīgas un izturīgas pret slimībām. Tām nekad nav konstatēta leikoze. Un tesmeņu iekaisumi ir ļoti reti.[4]

Lai arī zilās govs absolūtie izslaukumi ir mazāki, tomēr salīdzinot ar ķermeņa masu tie nemaz nav tik mazi. Kā zilo govju audzētājs V. Šteinbergs saka: "Zilās govis ir mazas, aptuveni 350 kg svarā, melnraibās — ap 600 kg. Ja vasarā zilā dod 22 litrus dienā, bet melnraibā tikai par diviem vairāk, kura tad ir pienīgāka?"[4]

Zilās govs pavairošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zilajai govij ir salīdzinoši vieglas dzemdības. Tām nepatīk, ja cilvēks ir klāt atnešanās laikā. Pie iespējas tās novilcina laiku un atnesas, kad saimnieka nav klāt. Tā kā Latvijas zilā ir maza auguma, arī teliņš ir mazāks kā citām govju šķirnēm.[4]

Latvijas zilās govju šķirnes pavairošana ir ļoti kritiskā situācijā, jo to apdraud prognozējamais populācijas inbrīdinga pieaugums, kas ir aptuveni 2,8 % paaudzē. Zinātnieki nešaubās, ka pie šāda inbrīdinga līmeņa Latvijas zilās populācijas eksistence ir apdraudēta.[5] Viena no reālām iespējām mazināt inbrīdinga pieaugumu tādā mazskaitlīgā populācijā kā Latvijas zilā, ir novērst pārmērīgi lielo disproporciju starp vīrišķo un sievišķo īpatņu skaitu. Ir zināms, ka ģimeņu lieluma kontrole var sekmēt efektīvās populācijas lieluma pieaugumu. Ja visas ģimenes tiktu veidotas katra no sava viena vīrišķā un viena sievišķā īpatņa, ģimeņu lieluma dispersija kļūtu nulle un populācijas efektīvais lielums aptuveni divkāršotos. Tādu dzimumu skaita attiecību panākt būtu dārgi, bet iekļaut lietošanā kādus 20—25 jaunbuļļus varētu būt reāli izpildāms uzdevums. Tad efektīvās populācijas lielums Latvijas zilās šķirnes populācijā pieaugtu no 18 uz 53 un sasniegtu nākamo riska statusa kategoriju — apdraudēta nevis kritiska.[5] Lai izvairītos no inbrīdinga, jaunbuļļu iegūšanai jālieto "asiņu pieliešanas" metode. Tiek plānots no Latvijas brūnās šķirnes izcilām buļļu mātēm, izmantojot zilo govju vaislas buļļus, iegūt jaunbuļļus.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]