Latvāņi
Latvāņi | |
---|---|
Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowsky) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Apiales |
Dzimta | Čemurziežu dzimta (Apiaceae) |
Ģints | Latvāņi (Heracleum) |
Latvāņi Vikikrātuvē |
Latvāņi (Heracleum) ir čemurziežu dzimtas ģints, kurā ir aptuveni 70 sugu. Tie ir augi ar trīskārt plūksnainām lapām, saliktām čemuru ziedkopām. Latvāņi izplatīti galvenokārt ziemeļu puslodē. Latvijā zināmākas 3 sugas - Sibīrijas latvānis (Heracleum sphondylium subsp. sibiricum), Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowsky) un Mantegaca latvānis (Heracleum mantegazzianum). Sibīrijas latvānis ir vietējā suga, bet Sosnovska latvānis un Mantegaca latvānis Latvijā ir ievesti no citām zemēm kā kultūraugi, bet vēlāk Sosnovska latvānis ir izplatījies savvaļā.
Latvāņu sula satur indīgas vielas. Ultravioletā starojuma iedarbībā sula var radīt ādas apdegumus. Visbīstamākais cilvēka veselībai ir Sosnovska latvānis.
Latvāņu sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visas 187 latvāņu sugas. Daļa no tām var atkārtoties, jo ir sinonīmi citām, jau agrāk aprakstītajām sugām, piemēram, Sibīrijas latvānis un pļavas latvānis ir viens un tas pats augs.
|
|
|
|
|
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Heracleum |
Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |