Lavanila
Aldabras milzu bruņurupuči atklātā brīvdabas aviārijā | |
Atklāts | 1985 |
---|---|
Atrašanās vieta | Rivjēra de Angija, Maurīcija |
Platība | 3,5 ha |
Koordinātas | 20°29′7″S 57°33′3″E / 20.48528°S 57.55083°EKoordinātas: 20°29′7″S 57°33′3″E / 20.48528°S 57.55083°E |
Mājaslapa |
www |
Lavanilas Maskarēnu rezervāts (franču: La Vanille Réserve des Mascareignes) ir dabas parks Maurīcijas dienvidos, līdzās Rivjēras de Angijas ciemam. Līdztekus dzīvnieku kolekcijām plaši pārstāvēta gan vietējā, gan citzemju tropiskā augu valsts, kā arī aplūkojami vairāki muzeji.
Flora
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dārzu raksturo bagātīgā augu valsts. Daži no tur redzamajiem augiem ir pudeļpalma, kafijas koks, kokospalma un orkāna palmas Maurīcijas varietāte. Tropisko augu briksnājā apmeklētājiem izveidotas taciņas un tiltiņi, un to caurvij tērcītes ar koi karpām.
Fauna
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rāpuļi un akvārijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sākotnēji zoodārzs tika dibināts kā privāta Nīlas krokodilu audzētava. Tā joprojām pastāv, un šo reptiļu kolekciju veido ap 1500 dažāda vecuma īpatņi.
Lavanilas parkā ir pasaulē lielākā nebrīvē turētā Aldabras milzu bruņurupuču populācija, kas sastāda aptuveni 1000 bruņurupučus. Starp tiem arī vispazīstamākais parka iemītnieks, ap 1910. gadu dzimušais Domino, kas sver 265 kg un ir viens no desmit lielākajiem bruņurupučiem pasaulē. 2006. gadā no Lavanilas uz Raundu pārvietoja Aldabras milzu bruņurupučus un starainos bruņurupučus, kuri tur aizņem kolonizācijas laikā iznīcināto milzu bruņurupuču ekoloģisko nišu.
Zoodārzā tāpat mitinās krokodilu kaimani, Phelsuma ģints gekoni, zaļās iguānas. Saldūdens akvārijā apskatāmas gan zivis, gan vēžveidīgie un vairāku citu sugu bruņurupuči.
Zīdītāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sikspārņi ir vienīgie sauszemes zīdītāji, kas piederīgi Maurīcijas dabiskajai faunai. Zoodārzā mitinās un sekmīgi vairojas abas vietējās augļēdājsikspārņu sugas — Rodrigesas augļēdājsikspārnis un Maurīcijas augļēdājsikspārnis.
Zoodārzā aplūkojamas arī atsevišķas Maurīcijā ievestās zīdītāju sugas — krabjēdāji makaki, Javas brieži (Rusa timorensis), mangusti, meža cūkas, kā arī vairāki mājdzīvnieki.
Insektārijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dabas parka insektārijā aplūkojama viena no pasaulē lielākajām privātajām tauriņu un citu kukaiņu kolekcijām. Plaši izstādīti Maskarēnu un Madagaskaras pārstāvji, kā arī vairāk nekā trīsdesmit gadu garumā vākti un klasificēti aptuveni 20000 eksponāti no visas pasaules.
Muzeji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Fosiliju muzejā izstādīta vairāku simtu eksemplāru liela amonītu fosiliju kolekcija, kas iepazīstina ar šīs galvkāju apakšklases dažādību un bioloģiju. Izstādē tāpat aplūkojami ap Maurīcijas krastiem dzīvojošie jūras zīdītāji.
Mazais bruņurupuču muzejs veltīts izzudušajai Maurīcijas un Madagaskaras faunai. Precīzi manekeni, akvareļi, oriģinālu zīmējumu kopijas palīdz iztēloties izmirušos milzu bruņurupučus, Maurīcijas milzu scinkus, dodo, ziloņputnus.