Pudeļpalma
| Pudeļpalma Hyophorbe lagenicaulis | |
|---|---|
 Maurīcijas uzraugāmā mežā introducētas pudeļpalmas | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Palmu rinda (Arecales) |
| Dzimta | Palmu dzimta (Arecaceae) |
| Ģints | Pudeļpalmas (Hyophorbe) |
| Suga | Pudeļpalma (Hyophorbe lagenicaulis) |
 Pudeļpalma Vikikrātuvē | |
Pudeļpalma (Hyophorbe lagenicaulis) ir palmu dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai. Lai arī tā plaši izplatīta Maurīcijas dārzos un parkos, vienīgā savvaļas populācija ir saglabājusies Raundas salā.[1] Ņemot vērā nelielo izplatības areālu un mazo skaitu, Sarkanajā grāmatā pudeļpalma ierindota kritiski apdraudēto sugu sarakstā.[2]
Sugas nosaukums cēlies no stumbra, kas ārēji līdzinās pudelei.
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tā ir lēni augoša palma, kuras augstums var sasniegt 3 līdz 6 m, taču parasti tā ir līdz 3 m augsta. Pudeļpalmas pelēcīgā stumbra diametrs ir līdz aptuveni 60 cm, ko apvij daudzas gredzenu rindas. Stumbrs ir dobs, un, pretēji dažkārt izplatītajam uzskatam, tajā neuzkrājas ūdens.
Stumbra galotnē lapu pušķis ar 4—6 vai 4—8 lapām. Lapām spalvveida apveids — lapas kāta katrā pusē ir viena rinda šauri lineāru plūksnu, kuru garums virzienā uz kāta galotni pakāpeniski samazinās. Lapu garums var pārsniegt 3 m, plūksnu garums līdz aptuveni 60 cm.[3]
Pudeļpalma uzzied skaistiem baltiem ziediem, kuri nokarājas lejup no lapu pušķa. Ziediem sekojošie augļi ir tumši zaļi, kas nobriestot kļūst melni. Ovālveida augļi ir nepilnus 4 cm gari, un katrs no tiem producē vienu sēklu.
Šādi grāmatā "Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži" pudeļpalmas apraksta Džeralds Darels:
"Pudeļpalmas uz vietas iekaroja manu sirdi... Mazo palmiņu stumbri izskatījās kā chianti vīna pudeles, no kuru kakla pārgalvīgi kā zaļa strūklaka augšup šaujas plušķainu lapu pušķis. Lapas vējojot atgādina mazus apaļvēderainus cilvēciņus, kas jums māj ar roku."
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēdējās savvaļas pudeļpalmas ir saglabājušās nelielajā Raundas saliņā, kur 1988. gadā bija atlikuši astoņi pieauguši koki un seši jauni stādiņi, brīnumainā kārtā izglābušies no salā ievestajiem trušiem.[4] Truši tika izskausti 1986. gadā, un kopš tā laika palmaudžu blīvums tur palielinās.[4]
Suga acīmredzot bija sastopama arī Maurīcijā, kur kolonizācijas laikā sākotnējie endēmie meži gandrīz izzuduši un klāj mazāk vairs nekā 2% salas teritorijas. Maurīcijā pudeļpalma savvaļā nav sastopama, un tā tiek reintroducēta Maurīcijas parkos, dārzos un nelielās uzraugāmu mežu platībās, kā arī Egretas salas rezervātā.
Kā krāšņumaugs pudeļpalma tiek kultivēta Floridā, Havajās un dažviet citur.
Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
Pudeļpalmas stādiņš -
Jauna pudeļpalmiņa Pamplemuses botāniskajā dārzā Maurīcijā -
Pieaugusi pudeļpalma Egretas saliņas rezervātā Maurīcijas dienvidaustrumos
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ The Native Plants and Animals of Mauritius. Mauritius Wildlife Foundation. ISBN 978-999493802-5, 40. lpp.
- ↑ http://www.iucnredlist.org/details/38580/0 Hyophorbe lagenicaulis, Sarkanā grāmata
- ↑ http://www.florida-palm-trees.com/bottle-palm-tree Arhivēts 2015. gada 20. decembrī, Wayback Machine vietnē. Florida Palm Trees
- ↑ 4,0 4,1 A Management Plan for the Restoration of Round Island (2008-2012). Main Contributors Ashok Khadun, Vishnuduth Bachraz, Ehsan Dulloo, Rachel Atkinson, Vikash Tatayah, Christine Griffiths, John Mauremootoo. Mauritius Wildlife Foundation. National Parks & Conservation Services. Mauritius. 6., 16. lpp.
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981