Gotfrīds Leibnics

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Leibnics)
Gotfrīds Vilhelms Leibnics
Gottfried Wilhelm Leibniz
Gotfrīds Vilhelms Leibnics
Personīgā informācija
Dzimis 1646. gada 1. jūlijā
Leipciga, Saksijas kūrfirste
Miris 1716. gada 14. novembrī (70 gadi)
Hannovere, Lejassaksijas kūrfirste
Tautība vācietis
Paraksts
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija Racionālisms
Galvenās intereses Loģika

Metafizika
Ētika
Matemātika

Valoda vācu valoda, franču valoda, latīņu valoda

Gotfrīds Vilhelms Leibnics (vācu: Gottfried Wilhelm Leibniz; dzimis 1646. gada 1. jūlijā Leipcigā, miris 1716. gada 14. novembrī Hannoverē) bija vācu matemātiķis un filozofs, kā arī jurists. Savus darbus viņš galvenokārt rakstījis latīniski un franciski.

No 1672. līdz 1676. g. uzturējās Maincā un Parīzē, kur studēja filozofiju un tiesību zinātni, bet pēc tam iestājās Braunšveigas - Līneburgas hercogu dienestā. Leibnics mēģināja atrast kompromisu starp protestantismu un katolicismu.[1]

Viņš bija izglītots jurisprudencē un filozofijā. Spilgts racionālisma pārstāvis. Džona Loka tēzi: "Intelektā nav nekā tāda, kas agrāk nebūtu bijis sajūtās," Leibnics papildināja ar frāzi: "Izņemot pašu intelektu." Atsevišķos jautājumos bija vācu klasiskās filozofijas priekštecis. Aizstāvēja iedzimto ideju teoriju. Formulējis šādus esamības principus:

  1. Jebkurai iedomātai vai iespējamai esamībai jābūt nepretrunīgai;
  2. Loģiskais attiecībās ar esošo ir primārais;
  3. Ir pietiekams pamats, kādēļ pastāv tieši šī, nevis jebkura iespējamā pasaule, ka norisinās tieši tas, kas notiek, nevis kaut kas cits;
  4. Pietiekams šīs pasaules eksistences pamats ir tās optimalitāte.

Uzskatīja, ka pastāv gan ar prātu tveramā pasaule, gan jutekliskā realitāte. Leibnics izvirzīja ideju, ka pasauli veido bezgalīgs psihiski aktīvu substanču skaits. Tās viņš nosauca par monādēm. Pasauli, kurā mēs dzīvojam, Leibnics uzskatīja par pašu labāko no visām iespējamām. Ievērības cienīgi ir viņa nopelni matemātiskās loģikas pamatojumos. Devis lielu ieguldījumu matemātikas (bija viens no diferenciālrēķinu radītājiem) un fizikas attīstībā (paredzēja enerģijas nezūdamības likumu). Nodarbojies ar ģeoloģiju, bioloģiju, vēsturi, lingvistiku, bijis vairāku tehnisku izgudrojumu autors.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Gints Ročāns. Tehnika. Langervaldes iela 1a, Jelgava, LV-3001 : Avots, 2008.gads. 87. lpp. ISBN 978-9984-800-45-5.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]