Lejasprūsiskais dialekts
| Lejasprūsiskais dialekts Preussisch | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Vācija, Polija | |
| Pratēju skaits: | ļoti maz | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Ģermāņu Rietumģermāņu Lejasvācu Lejasprūsiskais dialekts | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | gem | |
| ISO 639-3: | nav | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Lejasprūsiskais dialekts (vācu: Niederpreussisch) ir lejasvācu valodas dialekts, kas līdz 1950. gadam, kad no Austrumprūsijas tika izdzīti pēdējie pamatiedzīvotāji, tika lietots Austrumprūsijas ziemeļu daļā. Prūsijas vācu valoda sāka veidoties uzreiz pēc tam, kad Vācu ordenis iekaroja Prūsiju. Vācu ordenī, tāpat, kā Zobenbrāļu ordenī un Livonijas ordenī par saziņas līdzekli kalpoja lejasvācu valoda, tāpēc arī pirmais prūšu apdzīvotais apgabals, kas pakļāvās divvalodībai un daļējai pārvācošanai, Semba, runāja lejasvāciski. Sembas pussala bija arī pēdējā vieta ar absolūtu senprūsiski runājošo vairākumu līdz 1709.—1711. gada mērim, kas vissmagāk izpostīja tieši Sembu. Vairākums prūšu tajā laikā jau bija divvalodīgi. Tieši šīs divvalodības dēļ Prūsijas vācu valodā ir ļoti daudz aizguvumu no baltu valodām. Sembas pussalā galējā valodas nomaiņa notika mēra laikā un pēc tā, tāpēc, ka cilvēki no mēra bēga uz pilsētām vai arī citiem, vāciski, mazūriski vai mazlietuviski runājošiem apgabaliem, kuros visi runāja arī vāciski.
Baltismi prūšu vācu valodā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baltismi veido nozīmīgu slāni no leksikas tāpēc, ka šī dialekta pratēji paši bija galvenokārt pārvācoti balti. Šādu baltismu vai baltizētu ģermānismu ir manāmi daudz, bet precīzs skaits nav zināms dialekta zemās izpētes līmeņa un vārdnīcu trūkuma/nepieejamības dēļ. Plašāk zināmie ir[1]:
| Lejasprūsiskajā dialektā | Literārajā vācu valodā | Latviski | Lietuviski |
|---|---|---|---|
| akmen | Stein | akmens | akmuo |
| alus | Bier | alus | alus |
| flins | Pfannkuchen | plācenis (pankūka) | blynas |
| gricken | Buchweizen | griķi | grikiai |
| krepsch | Tasche | soma | krepšys |
| kaddig | Wacholder | kadiķis | kadagys |
| kurp | Schuh | kurpe | kurpė |
| kujel | Schwein | kuilis | kuilys |
| lorbas | frecher Junge | ļurba | liurbis |
| margell | Mädchen | meitene, mārga (Kurz.) | mergaitė, mergelė |
| nauds | Geld | nauda | nauda |
| pawirpen | Losmann | strādnieks | pavirpas |
| pile | Ente | pīle | antis, pyle (žem.) |
| paparz | Farn | paparde | papartis |
| sparnas | Flügel | spārns | sparnas |
| zuris | Käse | siers | sūris |
Prūšu vācu valodas piemērs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Sembiski: Me Oma, de wo imma ze Hause, un kickte ousem Fensta rous. Da sah se de Paslak auf der onderen Seijte. Eh so eijn Duschak, weijst bestimmt nuscht sochte se, un kickte schuma wieda nojo, sochte se, miessen dos Essen, essen, bevo's ze kolt wird. Esst, Esst! Wenn nisch esst wirts nisch wormer.
- Standarta: Meine Oma, die war immer zu Hause, und guckte aus dem Fenster raus. Dann sah sie den Muessiggänger auf der anderen Seite. Eh so ein Dummkopft, er weisst bestimmt gar nichts! sagte sie und guckte noch ein mal, naja sagte sie, wir müssen das Essen essen bevor es zu kalt wird. Esst, esst! Wenn ihr nichts esst, wird es auch nicht wärmer.
- Latviski: Mana vecāmāte vienmēr bija mājās un skatījās laukā pa logu. Tad viņa ieraudzīja kaimiņu salašņu. "Re, kāds muļķis, viņš noteikti nekā nezina!" viņa teica un paskatījās vēlreiz. Nu labi, viņa nosprieda, jāapēd ēdiens kamēr tas nav galīgi atdzisis, "ēdiet, ēdiet! Ja jūs neko neēdīsiet, ēdiens siltāks no tā nepaliks!"
Literatūra lejasprūsiskajā dialektā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Viens no vēsturiski vispopulārākajiem darbiem, kas sarakstīts prūšu vācu valodā ir Simona Daha mīlas dziesma "Anke van Tharaw".
Anke van Tharaw öß, de my geföllt, Se öß mihn Lewen, mihn Goet on mihn Gölt. Anke van Tharaw heft wedder eer Hart Op my geröchtet ön Löw' on ön Schmart. Anke van Tharaw mihn Rihkdom, min Goet, Du mihne Seele, mihn Fleesch on mihn Bloet. Quöm' allet Wedder glihk ön ons tho schlahn, Wy syn gesönnt by een anger tho stahn. Kranckheit, Verfälgung, Bedröfnös on Pihn, Sal vnsrer Löve Vernöttinge syn. Recht as een Palmen-Bohm äver söck stöcht, Je mehr en Hagel on Regen anföcht. So wardt de Löw' ön onß mächtich on groht, Dörch Kryhtz, dörch Lyden, dörch allerley Noht. Wördest du glihk een mahl van my getrennt, Leedest dar, wor öm dee Sönne kuhmt kennt; Eck wöll dy fälgen dörch Wölder, dörch Mär, Dörch Yhß, dörch Ihsen, dörch fihndlöcket Hähr. Anke van Tharaw, mihn Licht, mihn Sönn, Mihn Leven schluht öck ön dihnet henönn. Wat öck geböde, wart van dy gedahn, Wat öck verböde, dat lätstu my stahn. Wat heft de Löve däch ver een Bestand, Wor nich een Hart öß, een Mund, eene Hand? Wor öm söck hartaget, kabbelt on schleyht, On glihk den Hungen on Katten begeyht. Anke van Tharaw dat war wy nich dohn, Du böst mihn Dühfken my Schahpken mihn Hohn. Wat öck begehre, begehrest du ohck, Eck laht den Rack dy, du lätst my de Brohk. Dit öß dat, Anke, du söteste Ruh' Een Lihf on Seele wart uht öck on Du. Dit mahckt dat Lewen tom Hämmlischen Rihk, Dörch Zancken wart et der Hellen gelihk.