Miļģerīns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Miļģerīns (lietuviešu: Milgerinas, Milgerynas, Milgrinas, vācu: Milgerîn) bija sēļu vai aukštaišu kunigaitis no apmēram 1240. līdz vismaz 1255. gadam, Livonijas ordeņa vasalis (no 1245), Atskaņu hronikas tekstā raksturots kā "uzticīgs un godprātīgs, tam riebās tikums izlaidīgs." [1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopā ar saviem brāļiem Tūši (vācu: Tûsche; Tusze, lietuviešu: Tuče, Duče) un Ģiņģeiķi (vācu: Gingeike; Gingeke, lietuviešu: Gineika) piederēja pie kunigaišu klana, kas pretojās Lietuvas valdnieka Mindauga centieniem pakļaut savai kontrolei zemes, kas atradās starp Nalsenes zemi un Daugavas kreisā krasta sēļu zemēm, kurās "dzīvoja kristīgie visgarām". Miļģerīns vadīja Nalsenes valdnieka Lengvīna sagūstīšanu, kurš pēc tam tika nogādāts Miļģerīna zemē (vācu: Milgerînes lant). No tā var spriest, ka šī zeme ir atradusies vistuvāk galvenajam Lengvīna pilskalnam. Pēc tam Miļģerīns kopā ar saviem ļaudīm un iedzīvi apmetās iepretim Aizkrauklei un kristījās katoļu ticībā. Pēc tam viņš kopā ar brāļiem piedalījās ordeņa karagājienā uz Nalseni 1245. gadā.

Vēsturiskajos tekstos pieminēts trīs reizes - Atskaņu hronikas vēstījumā par Lengvīna karu ar kaimiņu zemēm (pirms 1245) un krustnešu otro karagājienu uz Nalseni (1245) un karagājienu uz Žemaitiju (1255).

Jādomā, ka Miļģerīna zeme bija starp tām Sēlijas zemēm, ko Mindaugs 1255. gada oktobrī, pateicībā par Vācu ordeņa starpniecību, kuras dēļ pāvests licis viņu kristīt un kronēt par visas Lietuvas pirmo karali, dāvināja ordeņa Livonijas mestram, proti Medeni, Peloni, Maleisini un Tovraksti [2].

Miļģerīna zemes lokalizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietuviešu vēsturnieki J.Stakausks [3] un pēc viņa E.Gudavičs[4] lokalizēja kādā Lietuvas ziemeļdaļā, izsakot pieņēmumu par tagadējiem Pasvales un Pakrojas rajoniem, kas atradās vistuvāk Aizkrauklei un piederēja sēļu Medenes zemei vai zemgaļu Upmalei.

Turpretī pēc Atskaņu hronikas ziņām Miļģerīna zemei jāatrodas tuvāk Lengvīna galvenajam pilskalnam, kurā viņš tapa sagūstīts. Tā kā mūsdienās par Nalsenes galveno pilskalnu tiek uzskatīts Ginuču pilskalns (Ginučių piliakalnis) Ignalinas rajona rietumos, tad Miļģerīna zeme lokalizējama ar Tovrakstes zemi tagadējā Utenas rajonā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Atskaņu hronika, 02955.-03058. rindas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 18. decembrī. Skatīts: 2010. gada 4. augustā.
  2. Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 2.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1940. [389.-390.lpp.]
  3. Stakauskas J. Lietuva ir Vakarų Europa XIII-me amžiuje. - Kaunas, 1934. - 275 p.
  4. Gudavičius E. Bandymas lokalizuoti XIII a. lietuvių kunigaikščių valdas. Lietuvos TSR mokslų akademijos darbai. A serija, 1984., T. 3. - P. 69-79.