Leo Kokle
| Leo Kokle | |
|---|---|
 Leo Kokle | |
| Dzimis |
1924. gada 3. martā Bejas pagasts |
| Miris |
1964. gada 7. decembrī (40 gadu vecumā) Rīga |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | glezniecība |
| Mākslas virziens | ekspresionisms |
Leo Kokle (dzimis 1924. gada 3. martā, miris 1964. gada 7. decembrī) bija latviešu gleznotājs un portretists, jauno mākslinieku darbu izstāžu tradīcijas iniciators, tautā populārs un iemīlēts mākslinieks, viens no talantīgākajiem sava laika gleznotājiem.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Leo Kokle dzimis Bejas pagasta Kolberģī 1924. gada 3. martā. Divu gadu vecumā ievainojis muguru, krītot no otrā stāva. Glezniecību apguvis, mācoties Jāņa Tilberga glezniecības studijā (1942—1944), kur apguvis figurālo un portretu glezniecību un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (1944—1947), kuru nebeidzis veselības stāvokļa dēļ.[1] Ārstējies Paula Stradiņa vadītajā slimnīcā, Paula Stradiņa izveidotajā Medicīnas vēstures muzejā strādājis par mākslinieku (1948—1952).[2]
1952. gadā kļuvis par Mākslinieku savienības biedru, bijis tās valdes loceklis. Leo Kokle veidojis presei ar mākslu saistītus rakstus. 1950. gadu otrajā pusē, pateicoties mākslinieka iniciatīvai, radās tradīcija veidot jauno mākslinieku izstādes. Mākslinieks bija arī zināms kā bohēmas piekritējs. 1954. gadā apprecējies, sieva Terēze Kokle. Miris 1964. gada 7. decembrī Rīgā, apbedīts Rīgas Meža kapos[3].
Mākslinieciskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Leo Kokle bijis aktīvs mākslas dzīves veidotājs un vērtētājs. Strādājis visos žanros, bet īpaši atzīmējami portreti un klusās dabas. Mākslinieks daudz strādājis pie grupas portretu kompozīcijām un "Līgo" tēmas 1950. gados. 1958. gadā nodevies ainavu glezniecībai. Mākslinieku saistījis vienkāršais, būtiskais un patiesais, lielākajai viņa radīto darbu daļai raksturīgs pastozs, biezs gleznojums, uzrādot uzlēcienā temperamentīgu, ritmisku paņēmienu. Krāsu gamma darbos parasti ir noskaņota zaļganās, zilganās vai brūnganās pasāžās. Dažos darbos — ainavās un portretos ir kāpināts ekspresionisms un dramatisms, atbrīvojot formas akadēmismu līdz krāszieda hegemonijai.[2] Leo Kokle bija viens no pirmajiem māksliniekiem, kurš pēckara laikā meklēja jaunu attieksmi pret attēlojamo personu portretā, cenšoties izteikt viņa profesijas būtību.[4]
Izstādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mākslinieks izstādēs piedalījies no 1943. gada.
Personālizstādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Leo Kokles personālizstādes un piemiņas izstādes tikušas sarīkotas Rīgā (1964, 1974, 1991, 1994, 2009, 2010), Bauskā, Jelgavā, Alūksnē (1980, 2004), Liepājā, Jūrmalā, Kuldīgā (1984).[4]
Mākslinieka darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mākslinieka darbi glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Ojāra Vācieša muzejā, Alūksnes muzejā un privātās kolekcijās.[2]
Mākslinieka piemiņai
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2010. gadā Latvijas Nacionālajā teātrī tika iestudēta Ingas Ābeles izrāde "Leo. Pēdējā bohēma".[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Biogrāfija un darbi
- Leo Koklem — 85
- Leo Kokles mūža spožums un posts — mākslā Arhivēts 2010. gada 9. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- www.studija.lv
|