Leo Silārds

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Leo Silārds
Szilárd Leó
Leo Silārds
Personīgā informācija
Dzimis 1898. gada 11. februārī
Budapešta, Austroungārija
(Karogs: Ungārija Ungārija)
Miris 1964. gada 30. maijā (66 gadi)
Laholja, Sandjego, Kalifornija, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Darba vietas Budapeštas Tehniskā universitāte, Berlīnes Tehniskā universitāte, Berlīnes Humboltu universitāte, Kolumbijas Universitāte, Čikāgas Universitāte, Brandeisa Universitāte, Solka institūts
Alma mater Berlīnes Tehniskā universitāte, Berlīnes Humboltu universitāte
Pasniedzēji Makss fon Laue, Alberts Einšteins
Sasniegumi, atklājumi ledus laikmets
Apbalvojumi ķēdes kodolreakcija, Einšteina-Silārda vēstule, kobalta bumba

Leo Silārds (ungāru: Szilárd Leó; dzimis 1898. gada 11. februārī, miris 1964. gada 30. maijā) bija Ungārijas ebreju izcelsmes ungāru/vācu/amerikāņu fiziķis, izgudrotājs, biologs un fantastikas rakstnieks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Budapeštā būvinženiera ģimenē. No 1916. gada mācījās Budapeštas Tehniskajā universitātē. 1919. gadā pārcēlās uz Vāciju, kur mācījās Berlīnes Tehniskajā universitātē pie Einšteina, Planka un Laues. 1922. gadā absolvēja universitāti ar disertāciju termodinamikā. 1930. gadā kopā ar Einšteinu patentēja augstuma ierīces dizainu. 1933. gadā devās uz Londonu, kur pirmoreiz izteica ideju par ķēdes kodolreakcijas iespējamību un kodolreaktora ideju. 1938. gadā Silārds pārcēlās uz Ņujorku, ASV. 1939. gada 2. augustā Silārds uzrakstīja prezidentam Rūzveltam adresēto un Einšteina parakstīto Einšteina—Silārda vēstuli, kurā brīdināja, ka Vācija ir tuvu atomieroču radīšanai un aicināja ASV rīkoties. Vēstule bija viens no iemesliem Manhetenas projekta uzsākšanai.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]