Zinātniskā darbība
Zinātne
fizika
Darba vietas
Budapeštas Tehniskā universitāte , Berlīnes Tehniskā universitāte , Berlīnes Humboltu universitāte , Kolumbijas Universitāte , Čikāgas Universitāte , Brandeisa Universitāte , Solka institūts
Alma mater
Berlīnes Tehniskā universitāte , Berlīnes Humboltu universitāte
Pasniedzēji
Makss fon Laue , Alberts Einšteins
Sasniegumi, atklājumi
ledus laikmets
Apbalvojumi
ķēdes kodolreakcija , Einšteina-Silārda vēstule , kobalta bumba
Leo Silārds (ungāru : Szilárd Leó 1898 . gada 11. februārī , miris 1964 . gada 30. maijā ) bija Ungārijas ebreju izcelsmes ungāru/vācu/amerikāņu fiziķis, izgudrotājs, biologs un fantastikas rakstnieks.
Dzimis Budapeštā būvinženiera ģimenē. No 1916. gada mācījās Budapeštas Tehniskajā universitātē . 1919. gadā pārcēlās uz Vāciju , kur mācījās Berlīnes Tehniskajā universitātē pie Einšteina , Planka un Laues . 1922. gadā absolvēja universitāti ar disertāciju termodinamikā . 1930. gadā kopā ar Einšteinu patentēja augstuma ierīces dizainu. 1933. gadā devās uz Londonu , kur pirmoreiz izteica ideju par ķēdes kodolreakcijas iespējamību un kodolreaktora ideju. 1938. gadā Silārds pārcēlās uz Ņujorku , ASV . 1939. gada 2. augustā Silārds uzrakstīja prezidentam Rūzveltam adresēto un Einšteina parakstīto Einšteina—Silārda vēstuli , kurā brīdināja, ka Vācija ir tuvu atomieroču radīšanai un aicināja ASV rīkoties. Vēstule bija viens no iemesliem Manhetenas projekta uzsākšanai.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Leo Silārds.
