Leonīds Zagoruiko

Leonīds Zagoruiko Леонид Загоруйко Personīgā informācija Dzimis 1923. gada 14. augustā Minska, Baltkrievijas PSR, PSRS (tagad Baltkrievija) Miris 1999. gada 22. maijā (75 gadi) Maskava, Krievija Nodarbošanās konstruktors, šaha problēmists

Leonīds Zagoruiko (krievu: Леони́д Ива́нович Загору́йко; dzimis 1923. gada 14. augustā, miris 1999. gada 22. maijā) bija PSRS un Krievijas šaha problēmists.

Piedzimis Minskā. Tēvs bijis virsnieks un ģimenei bieži bijusi jāmaina dzīves vieta. Ap 1930. gadu ģimene pārbraukusi uz Veļikije Lukiem. 1936. gadā tēvs gājis bojā autokatastrofā. Gadu vēlāk ģimene apmetusies uz dzīvi Maskavā. 1941. gadā beidzis skolu. Kara laikā evakuējies uz Permu un strādājis minīcijas rūpnīcā par virpotāju. 1944. gadā ģimene atgriezusies Maskavā. Viņš iestājies Maskavas mehāniskajā institūtā, kuru beidzis 1948. gadā. Visu savu darba mūžu strādājis kosmosa un militārās tehnikas konstruktoru birojā.

Par labu darbu bijis apbalvots ar Darba Sarkanā Karoga ordeni, ordeni "Goda zīme" un vairākām medaļām.

Šaha kompozīcija

Ar šahu iepazinies jau bērnībā. 20. gadsimta trīsdesmito gadu sākumā piedalījies Veļikije Luki skolnieku čempionātā. Pēc pārcelšanās uz Maskavu, piecpadsmit gadu vecumā sācis pievērsties šaha kompozīcijai. Draugi — iesācēji problēmisti iepazīstinājuši viņu ar populārām tā laika šaha kompozīcijas tēmām un dažiem Maskavas labākiem problēmistiem, tai skaitā ar Mihailu Baruļinu, Rafaēlu Kofmanu un Jevgēņiju Umnovu. 1939. gadā žurnālā "Šahmati v SSSR" publicējis savu pirmo divvilci, kas ticis apbalvots ar pirmo godalgu. Līdz kara sākumam uzvarējis vēl divos konkursos.

Evakuācijas laikā Permā no darba brīvos brīžos turpinājies nodarboties ar kompozīciju. Pēc atgriešanās Maskavā, iepazinies ar savu elku Ļevu Lošinski un citiem Maskavas Vladimiru Šifu, Aleksandru Guļajevu, Marku Ļiburkinu, Ābramu Gurviču.

Pēc paša Zagoruiko domām, viņa daiļrades zelta laiks bijis 20. gadsimta piecdesmito gadu vidus, kad viņš sasniedzis vislabākos rezultātus trīsvilču žanrā. Daudzvilčos panākumus viņš guvis vēlāk.

Mīļakais žanrs — stratēģiskā stila trīsvilcis. Mīļākie problēmisti — vispirms Ļ. Lošinskis, tad S. Loids, M. Vukčevičs, H. Bartolovičs, H. Grazemans.

Kopš 1939. gada publicējis vairāk nekā tiešā mata uzdevumus. 10. PSRS individuālā čempionāta (1971) uzvarētājs trīsvilču grupā, otrā vietas ieguvējs otrā un piektā čempionātā. Daudzu konkursu dalībnieks, ieguvis vairāk nekā 150 godalgas, tai skaitā 50 pirmās.

Starptautiskais meistars (1961) un starptautiskais tiesnesis (1956) šaha kompozīcijā.

Uzdevuma piemērs

L. Zagoruiko
Matč gorodov i respublik, 1949

	a	b	c	d	e	f	g	h
8									8
7									7
6									6
5									5
4									4
3									3
2									2
1									1
	a	b	c	d	e	f	g	h

Mats 3 gājienos

Uzdevuma risinājums:

1. ♕b3! (spaids)

1. ... d×e5 2. ♖f3 d4 3. ♕b7#, 2. ...♔d4 3.♕b4#

1. ... f×e5 2. ♕c3 d4 3. ♕f3#

1. ... f5 2. ♖e1+ ♔f4 3. ♕e3#

1. ... ♔d4 2. ♖f4+ ♔c5 3. ♕b6#, 2. ... ♔×e5 3. ♕e3#

1. ... d4 2. ♕f3+ ♔×e5 3. ♖e1#

Trīs varianti ar pareizu matu, otrais un trešais no tiem Hameleona eho mati.

Papildu literatūra

• Чемпион страны в разделе трехходовок Леонид Загоруйко (Москва) // Шахматы в СССР.— 1973.— № 9.— С. 30–31. (krieviski)
• Мастер шахматного механизма // Бюллетень ЦШК СССР.— 1984.— № 8.— С. 14–16. (krieviski)
• Владимиров Я. Г. Творцы перемен. Юбилей двух классиков // 64 – Шахматное обозрение.— 1993.— № 9–10.— С. 58–59. (krieviski)
• Лобусов А. Я. Великий маэстро // Шахматная композиция. 1996.— № 14.— С. 22–26. (krieviski)
• Лубкин Ю. Л. Фирменный почерк Леонида Загоруйко // 64 — Шахматное обозрение.— 1999.— № 5.— С. 61.(krieviski)
• Горбатенко Ю. Г. Л. И. Загоруйко (14.08.1923–22.05.1999) // Шахматная поэзия.— 1999.— № 10.— С. 5. (krieviski)

Ārējās saites

• L. Zagoruiko šaha kompozīcijas vietnē PDB