Lepidolīts

Vikipēdijas lapa
Lepidolīts
Klasifikācija
Klase Silikātu minerāls
Štrunca ID 09.EC.20
Ķīmiskā formula K(Li,Al)3(Al,Si,Rb)4O10(F,OH)2
Singonija Monoklīnā
Īpašības
Krāsa Rozā, gaiši violeta, balta
Svītras krāsa Balta
Habituss Veido prizmatiskus kristālus vai lielas slēptkristāliskas masas ar izteikti slāņainu struktūru vertikālā virzienā
Skaldnība Ļoti labs
Lūzums Nelīdzens
Cietība pēc Mosa skalas 2,5-3
Spīdums Stiklveida, pērļains
Caurspīdīgums Pārredzams, caurspīdīgs
Laušanas koeficients nα=1.525–1.548, nβ=1.551–1.58, nγ=1.554–1.586
Pleohroisms X= gandrīz bezkrāsains,Y=Z=rozā, gaiši violeta

Lepidolīts ir rozā krāsas minerāls ar sarežģītu ķīmisko uzbūvi. Tā sastāvā ietilpst kālijs, litijs, alumīnijs, silīcijs un fluors. Tas veidojas, kad litija alumosilikāta slāņos tiek saistīti kālija joni. Lepidolīts ir bieži sastopams tajās pašās vietās, kur turmalīna un spodumena paveidi, jo visi šie minerāli satur litiju.

Lepidolīts izskatās graudains, un tas bieži satur vizlas spožo gabaliņu ieslēgumus. Lai gan dažkārt atrodami lepidolīta kristāli, vairums paraugu ir ar slēptkristālu struktūru.

Ķīmiskās uzbūves dēļ lepidolīts dalās vertikālās, plānās lapiņās jeb plāksnītēs. Tas veido tā sauktās grāmatas, jo skatoties no sāna, šīs loksnes atgādina grāmatas lapas.

Lepidolīts tikai pēdējās desmitgades ir kļuvis pieejams minerālu tirgū, mūsdienās tos iegūst tādās valstīs kā ASV, Āfrikā, Kanādā, Madagaskarā, Krievijā un Brazīlijā.