Lielais Magelāna Mākonis
Lielais Magelāna Mākonis (angļu: Large Magellanic Cloud, LMC) ir pundurgalaktika, kas kalpo par lielāko pavadoni Piena Ceļa galaktikai. Lai gan Lielais Magelāna Mākonis atrodas gandrīz 160 000 gaismas gadu attālumā, tas ir saskatāms ar neapbruņotu aci tikai Dienvidu puslodē starp Zelta Zivs un Galda zvaigznāju.
Kopā ar Piena Ceļu, Andromedas un citām mazākām galaktikām Lielais Magelāna Mākonis veido daļu no Lokālās galaktiku grupas.[1]
Nosaukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopā ar Mazo Magelāna Mākoni abas pundurgalaktikas ir nosauktas portugāļu jūrasbraucēja Fernāna Magelāna vārdā, kuram, veicot pirmo jūras ceļojumu apkārt zemeslodei, izdevās tās novērot laika posmā starp 1519. un 1522. gadu.[2]
Fizikālais raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atskaitot divas mazākas pundurgalaktikas, kas nav saskatāmas ar neapbruņotu aci, Lielais Magelāna Mākonis ir trešā tuvākā galaktika Piena Ceļam, kas atrodas aptuveni 160 000 gaismas gadu (ly) attālumā.[2][3] Šī iemesla dēļ tas ir saskatāms ar neapbruņotu aci Dienvidu puslodē starp Zelta Zivs un Galda zvaigznāju.[1]
Tā diametrs ir aptuveni 14 000 gaismas gadu, kas ir gandrīz desmit reizes mazāk nekā Piena Ceļam.[2] Tomēr tas ir lielākais dabiskais pavadonis Piena Ceļa galaktikai.[4] Tiek lēsts, ka Lielais Magelāna Mākonis sevī ietver aptuveni 30 miljardus zvaigžņu ar kopējo masu, kas ir 10 miljardus reižu lielāka nekā Saulei.[5]
Novērošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ziemeļu puslodē Lielo Magelāna Mākoni ir iespējams novērot tikai uz dienvidiem no 20. ziemeļu paralēles jeb tropiskajā joslā, kas nozīmē, ka to nav iespējams saskatīt Ziemeļamerikā (atskaitot Meksikas dienviddaļu un Centrālameriku), Eiropā, Ziemeļāfrikā un lielākajā daļā Āzijas.[3] Vislabākais laiks, kad Ziemeļu puslodes tropiskajos reģionos novērot Lielo Magelāna Mākoni, ir vakaros starp decembri un aprīli.[3]
Dienvidu puslodē Lielais Magelāna Mākonis ir novērojams visa gada garumā.[3]
Apdzīvojamība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsevišķi pētnieki uzskata, ka pundurgalaktikas, kā, piemēram, Lielais Magelāna Mākonis, var kalpot par potenciāli labu vietu dzīvības attīstībai, jo salīdzinājumā ar citām mazākām galaktikām tas sevī ietver samērā lielu smagāko elementu (metālu) klātbūtni, kas nepieciešami cietzemes planētu izveidošanai.[6] Tāpat līdzšinējie novērojumi liek secināt, ka Lielais Magelāna Mākonis ir mierīgāka galaktika nekā Piena Ceļš, jo tajā daudz mazākā skaitā novērojami pārnovu uzliesmojumi, kas izstarotās radiācijas dēļ var apdraudēt dzīvības attīstību uz planētas.[6]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Elizabeth Howell. «Large Magellanic Cloud: Nearby Satellite Dwarf Galaxy». space.com, 2018. gada 4. decembris. Skatīts: 2020. gada 24. jūlijs.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Paul W. Hodge. «Magellanic Cloud». britannica.com. Encyclopædia Britannica. Skatīts: 2020. gada 24. jūlijs.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Larry Sessions. «The spectacular Large Magellanic Cloud». earthsky.org. EarthSky, 2018. gada 4. decembris. Skatīts: 2020. gada 24. jūlijs.
- ↑ «What Is a Satellite Galaxy?». spaceplace.nasa.gov. Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija. Skatīts: 2020. gada 24. jūlijs.
- ↑ «Magellanic Clouds Facts». space-facts.com. Space Facts. Skatīts: 2020. gada 24. jūlijs.
- ↑ 6,0 6,1 Erika K. Carlson. «Which Galaxies are Best Suited for the Evolution of Alien Life?». discovermagazine.com. Discover Magazine, 2019. gada 7. oktobris. Skatīts: 2020. gada 24. jūlijs.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lielais Magelāna Mākonis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- NASA ieraksts (angliski)
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |