Lietuvēns
- Šis raksts ir par mitoloģisko būtni. Par citām jēdziena Lietuvēns nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Lietuvēns jeb lietonis, Latgales pusē saukts arī par lītūņu (latgaliešu: lītūņs), latviešu folklorā ir mitoloģiska būtne — gars, kas naktīs žņaudz guļošos lopus un cilvēkus. Lietuvēns esot kāda nogalināta (nožņaugta, noslīkuša vai pakārušās) cilvēka dvēsele, kurai jāmaldās pa šo pasauli tik ilgi, cik ilgi tai bijis nospriests dzīvot. Ja moka lietuvēns, tad vajagot kustināt kreisās kājas īkšķi, tad tas tūlīt atstājoties. Vēl lietuvēna atvairīšanai uz durvīm, sliekšņiem, logiem, silēm un citām mājas vietām zīmēja tā saukto lietuvēna krustu.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ P. Šmits. «Latviešu tautas ticējumi». Mākslīgā Intelekta Laboratorija (Latvian). Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 25. februārī. Skatīts: 21. februārī 2013.
 | Šis ar mitoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |