Lolita Cauka
Izskats
| Lolita Cauka-Kalna | |
|---|---|
| Dzimusi |
1946. gada 6. aprīlī |
| Nodarbošanās | aktrise |
Lolita Cauka-Kalna (plašāk pazīstama kā Lolita Cauka, dzimusi 1946. gada 6. aprīlī Rīgā) ir latviešu aktrise.
Dzīvesgājums
[labot | labot pirmkodu]Dzimusi 1946. gadā Rīgā. Mācījās Rīgas 1. vidusskolā. 1970. gadā absolvēja studijas Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē; tai pašā gadā kļuva par Liepājas teātra aktrisi. Kopš 1974. gada strādā Latvijas Nacionālajā teātrī. Šobrīd ir teātra ārštata aktrise. No 2000. līdz 2008. gadam vadīja Latvijas Teātra darbinieku savienību.
Lomas Liepājas teātrī (1970—1973)
[labot | labot pirmkodu]- Vika / Aleksejs Arbuzovs "Vecā Arbata pasakas" (1971);
- Ludmila / Sergejs Naidjonovs "Vaņušina bērni" (1971);
- Žeņa Komeļkova / Boriss Vasiļjevs "Eņģeļi ellē" ("Bet rītausmas šeit klusas...") (1972);
- Kristīne / Rūdolfs Blaumanis "Ugunī" (1972);
- Dagne Rasteikaite / Grigorijs Kanovičs "Uguns azotē" (1972);
- Roze Bernda / Gerharts Hauptmanis "Roze Bernda" (1973);
Lomas Latvijas Nacionālajā teātrī (1974—2019)
[labot | labot pirmkodu]- Korī / Žans Rasins "Fedra" (1975);
- Dainuvīte Raudiņa / Harijs Gulbis "Silta, jauka ausainīte" (no 1975);
- Katja / Ivans Turgeņevs "Mēnesis uz laukiem" (1976);
- Rieta / Anna Brigadere "Maija un Paija" (1977);
- Vaioleta / Tenesijs Viljamss "Jaunības putns ar saldo balsi" (1977);
- Bronnija / Andrejs Upīts "Spartaks" (1977);
- Lida / Emīls Braginskis, Eldars Rjazanovs "Amorāls gadījums" (1979);
- Meita / Brāļi Kaudzītes "Mērnieku laiki" (1980);
- Dagnija, Kāda meitene / Jānis Jurkāns "Kolibri" (1980);
- Spīzmane, lomās / Marģeris Zariņš "Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi" (1982);
- Zaiga / Gunārs Priede "Filiāle" (1983);
- Viesis Kapuleti namā / Viljams Šekspīrs "Romeo un Džuljeta" (1984);
- Melisa / Pēteris Pētersons "Meteors" (1984);
- Laimdota / Rainis "Uguns un nakts" (1985);
- Prokurore / Ņina Pavlova "Vagoniņš" (1986);
- Teika / Pauls Putniņš "Ar būdu uz baznīcu" (1987);
- Līze / Rūdolfs Blaumanis "Indrāni" (1988);
- Rita / Edvards Olbijs "Lolita" (pēc Vladimira Nabokova romāna) (1990);
- Monoizrāde / Latviešu dzejas kompozīcija "Iededzot eglītē svecītes" (1990);
- Teika / Pauls Putniņš "Ar Dievu pie zemes" (1991);
- Lulū / Žans Kokto "Burvīgie briesmoņi" (1991);
- Aktrise un Zīlniece / Normunds Rudzītis "Tas vēl nav viss..." (1993);
- Šēnstone / Viljams Somersets Moems "Aplis" (1993);
- Veta Luīze / Mērija Čeiza "Neredzamais Hārvijs" (1993);
- Karolina / Ferencs Molnārs "Lū—labais eņģelis" (1994);
- Zirzabella, māsa Terēze, galmadāma / Aleksandrs Dimā (tēvs) "Trīs musketieri" (1994);
- Anna Patnema / Arturs Millers "Salemas raganas" (1995);
- Ilona / Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls" (1995);
- Zuša kundze / Pāvils Rozītis "Ceplis" (1995);
- Šildhelma kundze, meita / Rainis "Mīla stiprāka par nāvi" (1996);
- Toskānas lielhercogiene Elīza, Sarkanā galmadāma / Ferdinands Brukners "Napoleons Pirmais" (1996);
- Arina / Sergejs Naidjonovs "Meitas un dēli" ("Vaņušina bērni") Jaunajā Rīgas teātrī (1996);
- Dollija Hamma / Tenesijs Viljamss "Orfejs nokāpj ellē" (1996);
- Armandīna / Žans Sarmāns "Mamurē" (1997);
- Zvejnieku sieva / Vilis Lācis "Zvejnieka dēls" (1997);
- Linda / Arturs Millers "Ceļojošā komija gals" ("Komivojažiera nāve") (1998);
- Misis Adamsa / Džejs Alens "Četrdesmit karātu" (1998);
- Glorija / Margarita Garpe "Jūlijai" (1998);
- Filumena Marturano / Eduardo de Filipo "Filumena no Neapoles" ("Filumena Marturano") (1998);
- Tove — Sieviete A — Helēne / Astrida Sālbaha "Rīts un vakars" (1999);
- Sieva / Rainis "Indulis un Ārija" (1999);
- Priscilla / Airisa Mērdoka "Melnais princis" (1999);
- Bella / Ronalds Hārvuds "Laiki mainās" (2000);
- Marija Fokenhofa / Stefans Cveigs "Leģenda par kādu mūžu" (2000);
- Sesila, Džordža draudzene / Bernārs Marī Koltess "Rietumu krastmala" (2001);
- Elija / Pauls Putniņš "Kvēli ilgotā" (2001);
- Īvija / Viljams Somersets Moems "Teātris" (2002);
- Felisata Gerasimovna Kukuškina / Aleksandrs Ostrovskis "Ienesīga vieta" (2003);
- Guna / Lelde Stumbre "Saulriets" (2004);
- Misis Kendere / Ričards Brinslijs Šeridans "Mēlnesības skola" (2004);
- Rasma / Gunārs Priede "Zilā" (2004);
- Roplainiete / Rūdolfs Blaumanis "Pazudušais dēls" (2004);
- Anna Marija / Henriks Ibsens "Nora" (2005);
- Irme / Mārtiņš Zīverts "Minhauzena precības" (2005);
- Margareta / Larss Nurēns "Rudens un ziema" (2006);
- Dzidra / Pauls Putniņš "Pusdūša. Mundis" (2006);
- Niskavuori vecā saimniece / Hella Vuolijoki "Niskavuori jaunā saimniece" (2007);
- Ilze / Brāļi Kaudzītes "Mērnieku laiki" (2007);
- Mis Greivza / Metjū Barbers "Apburtais aprīlis" (2007);
- Voiņicka / Antons Čehovs "Tēvocis Vaņa" (2008);
- Andreja māte, Kauķene / Lelde Stumbre "Smiltāju mantinieki" (2008);
- Konrādī tante / Gunars Janovskis "Uz neatgriešanos" (2009);
- Balodiene / Jānis Jaunsudrabiņš "Aija" (2009);
- Gunhilde Borkmaņa kundze / Henriks Ibsens "Nesaprašanās" ("Juns Gabriels Borkmans") (2009);
- Rota / Gundega Repše "Jūras velni" (2010);
- Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja / Raimonds Pauls, Liāna Langa, Inga Ābele "Leo. Pēdējā bohēma" (2010);
- Kņaziene Mjagkaja / Ļevs Tolstojs "Anna Kareņina" (2010);
- Vecā Zapa, večiņa un vecā Mārietiņa / Ādams Purmalis "Ādama stāsts" (2011);
- Līze Liepiņa / Aiva Birbele "Kapusvētku PR" (2011);
- Violeta Vestone / Treisijs Letss "Osedžas zeme" (2012);
- Māsa Felicija / Tenesijs Viljamss "Pērnvasar negaidot" (2012);
- Vešeriene / Rūdolfs Blaumanis "Purva bridējs" (2012);
- Indrānu māte / Rūdolfs Blaumanis "Indrāni" (2013);
- Loma / Rasa Bugavičute-Pēce "Meitenes" (2013);
- Freiberga kundze / "...bagātā kundze..." (pēc Andreja Upīša darbu motīviem) (2013);
- Pomrejas kundze / Ēriks Emanuels Šmits "Jūtu tektonika" (2014);
- Marlēna Dītriha / Tea Dorna "MarLenī" (2014);
- Loma / Žoana Popu, Jānis Balodis "Spožums un posts" ("Šengenas zonas spožums un posts") (2014);
- Aspazija, lomas / Rainis "Raiņa sapņi" (2015);
- Loma / Žoels Pomrā "Šis bērns" (2015);
- Edija / Bārnijs Noriss "Ciemiņi" (2015);
- Kalpone / Federiko Garsija Lorka "Asins kāzas" (2016);
- Dovres karaļa meita, Sieviete zaļā / Henriks Ibsens, Edvards Grīgs "Pērs Gints" (2016);
- Helēna / Nikola Makolifa "Juveliera jubileja" (2017);
- Alma, Ederčanu baba / Inga Ābele "Klūgu mūks" (2017);
- Hērodija / Oskars Vailds, Rihards Štrauss "Salome" (2018);
- Krappa balss / Andri Lūps "Dūja" (2018);
- Loma / Jānis Balodis "Mežainis" (2018);
- Orta / Rainis "Pūt, vējiņi!" (2018);
- Tante Klementīne / Zigfrīds fon Fēgezaks "Baltiešu gredzens" (2019)
Lomas kino
[labot | labot pirmkodu]Zināma ar lomām filmās "Vella kalpi" (1970), "Vella kalpi Vella dzirnavās" (1972), "Indrāni" (1991), "Bille" (2018).
Apbalvojumi
[labot | labot pirmkodu]- Spēlmaņu nakts balva "Gada aktrise" (1999) par lomām izrādēs "Rīts un vakars", "Ceļojošā komija gals" un "Filumena no Neapoles" Latvijas Nacionālajā teātrī
- Atzinības krusts (2006)
- Lilitas Bērziņas vārdā nosauktā balva (2012)[1]
- Spēlmaņu nakts balva "Gada aktrise otrā plāna lomā" (2015) par lomām izrādēs "Šis bērns", "Raiņa sapņi" un "Šengenas zonas spožums un posts" Latvijas Nacionālajā teātrī
- Spēlmaņu nakts balva "Gada aktrise otrā plāna lomā" (2019) par Ortas lomu izrādē "Pūt, vējiņi!" Latvijas Nacionālajā teātrī
- Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā (2023)
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Lolita Cauka. Kalpošana teātrim». nra.lv.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Lolita Cauka filmas.lv
- IMDb profils (angliski)
- Lolita Cauka izrades.lv
| Šī aktiera biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |