Ludvigs Blaksons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ludvigs Blaksons
Ludvigs Blaksons
Personīgā informācija
Dzimis 1887. gada 4. martā
Ķemeri, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1919. gada 4. novembrī (32 gadi)
pie Jaunās muižas ("Bitēm"), tagad Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe virsseržants
Valsts Karogs: Krievijas Impērija Krievijas impērija
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra Sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš,
Latvijas brīvības cīņas
Apbalvojumi Lāčplēša kara ordenis

Ludvigs Blaksons (1887—1919) bija Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka virsseržants. Lācplēša kara ordeņa kavalieris.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1887. gada 4. martā Ķemeros Reinholda Blaksona (pirms uzvārda maiņas Reiņa Blāķa)[1] ģimenē, strādāja par tirgotāju.[2] Pēc Pirmā pasaules kara sākuma viņu iesauca Krievijas impērijas armijā. Dienēja 11. Somijas strēlnieku pulkā. 1919. gadā viņš iestājās Latvijas Republikas armijā, piedalījās kaujās pret bermontiešiem. Pārdaugavas atbrīvošanas operācijas cīņu laikā 1919. gada 4. novembrī 8. Daugavpils kājnieku pulka uzbrukumā 1919. gada 3. novembrī Spilves pļavās viņš kā vada komandieris ar savu vienību apgāja ienaidnieku un piespieda to atkāpties, turklāt ieguva ložmetēju. Tā paša gada 4. novembrī Bolderājas tuvumā pie Bites mājām, ienaidnieka granātas saplosīts, krita varoņa nāvē. Apbedīts pie Kleistu muižas.

Lāčplēša Kara ordeni Blaksonam piešķīra pēc nāves 1924. gadā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]