Luijs Agasi
Izskats
| ||||||||||||
|
Žans Luijs Rodolfs Agasi (franču: Jean Louis Rodolphe Agassiz, vācu: Jean Louis Rodolphe Agassiz; dzimis 1807. gada 28. maijā, miris 1873. gada 14. decembrī) bija šveiciešu/amerikāņu dabaszinātnieks, viens no glacioloģijas pamatlicējiem.
Studējis medicīnu Cīrihē, Heidelbergā un Minhenē. Apmeklējis Parīzi, kur iepazinies ar Aleksandru fon Humboltu un Žoržu Kivjē, kuru piemērs pamudināja pievērsties dabas zinātnei.
Iesākumā nodarbodamies ar ihtioloģiju, vēlāk pievērsās fosiliju pētīšanai. 1837. gadā ledāju pētīšanas rezultātā izvirzīja tēzi, ka uz Zemes kādreiz bijis ledus laikmets. No 1846. gada darbojās ASV.
Agasi neatzina darvinismu un bija poligēnisma piekritējs.
Agasi vārdā nosaukts Agasi rags un Agasi ezers.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Recherches sur les poissons fossiles (1833–1843)
- History of the Freshwater Fishes of Central Europe (1839–1842)
- Études sur les glaciers (1840)
- Études critiques sur les mollusques fossiles (1840–1845)
- Nomenclator Zoologicus (1842–1846)
- Monographie des poissons fossiles du Vieux Gres Rouge, ou Système Devonien des Îles Britanniques et de Russie (1844–1845)
- Bibliographia Zoologiae et Geologiae (1848)
- Principles of Zoology for the use of Schools and Colleges (Boston, 1848)
- Lake Superior: Its Physical Character, Vegetation and Animals, compared with those of other and similar regions (Boston: Gould, Kendall and Lincoln, 1850)
- Contributions to the Natural History of the United States of America (Boston: Little, Brown, and Co., 1857–1862)
- Geological Sketches (Boston: Ticknor & Fields, 1866)
- A Journey in Brazil (1868)
-
Nouvelles études et expériences sur les glaciers actuels, 1847
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Luijs Agasi.
|