Lācene
| Lācene Rubus chamaemorus (L.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Tips | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Dzimta | Rožu dzimta (Rosaceae) |
| Ģints | Avenes (Rubus) |
| Suga | Lācene (R. chamaemorus) |
 Lācene Vikikrātuvē | |
Lācene (Rubus chamaemorus) ir neliels rožu dzimtas lakstaugs, kurš diezgan bieži sastopams Latvijas augstajos purvos.
Dažādos Latvijas apvidos lācenes tiek sauktas arī par šķomenēm vai šķovenēm, mīklenēm, plocenēm, murenēm u.c.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Daudzgadīgs, neliels, ne vairāk kā 30 cm augsts, vienmājas rožu dzimtas lakstaugs ar gariem, ložņājošiem sakneņiem. Stublājs — stāvs ar nedaudzām zvīņveidīgām zemlapām. Lapas — pamīšus, ar garu kātu, ieapaļas, daivainas, nereti līdz 15 cm lieluma. Ziedi — balti, lieli, līdz 3 cm diametrā, pa vienam stublāja galotnē. Kauslapas un vainaglapas no 4 līdz 10, bet parasti pa 5. Kauslapas zaļas, strupas, auglim nogatavojoties atliecas. Auglis — sākumā iebalti zaļš, vēlāk sārts un nogatavojoties zeltaini dzeltens kopauglis ar specifisku medus garšu. Zied maijā, jūnijā. Augļi ienākas jau jūlijā, tos lieliski var vākt arī negatavus (obligāti jābūt sārtiem), pēc tam izklāt mājās uz auduma un 2—3 dienu laikā ogas nogatavojas bez kvalitātes zaudējumiem. Pārgatavojušies augļi kļūst blāvi dzelteni un negaršīgi.
Biotopi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sūnu purvu un purvaino priežu mežu augu sabiedrībai raksturīga suga, kas tur veido plašas, klājeniskas audzes.
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lācene aug aukstā un mērenā klimata teritorijā polam tuvos apvidos.[1] Latvijā tas ir pēcledus laikmeta relikts. Lācenes var atrast un lasīt daudzos Latvijas sūnu purvos un purvainos priežu mežos.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Galenieks, P. u. ct. Latvijas PSR flora III. Rīga 1957.
