Līkumainā zarna

Līkumainās zarnas (ileum) izvietojums cilvēka vēdera dobumā.

Līkumainā zarna (latīņu: ileum) ir tievās zarnas apakšējais posms, kas nāk aiz tukšās zarnas (jejunum) un beidzas pie aklās zarnas (resnās zarnas augšējais nodalījums), no kuras ir nodalīts ar ileocekālo vārstu (valva ileocaecalis). Līkumainā zarna atrodas vēdera dobuma apakšdaļā labajā pusē un gūžas kaula labās puses bedres (iliac fossa) apvidū pāriet aklajā zarnā.

Līkumainā zarna no visām pusēm ir klāta ar vēderplēvi. Atšķirībā no divpadsmitpirkstu zarnas (duodenum), tai ir labi attīstīta taukplēve un kopā ar tukšo zarnu tā veido tievās zarnas (intestinum tenue) ar taukplēvi klāto daļu. Starp līkumaino un tukšo zarnu nekādas krasi izteiktas anatomiskas struktūras nav. Tomēr ir skaidri redzama atšķirība starp šiem diviem tievās zarnas nodalījumiem: līkumainajai zarnai ir lielāks diametrs un biezākas sieniņas, kā arī tai ir biezāks asinsvadu tīkls. Tukšās zarnas cilpas atrodas galvenokārt pa kreisi no viduslīnijas, bet līkumainās zarnas cilpas, pārsvarā pa labi.

Līkumaino zarnu klāj gludie muskuļi. Tās sieniņās ir divi muskuļu audu slāņi: augšējais - gareniskais, un apakšējais - cirkulārais. Bez to gludo muskuļu audi atrodas arī zarnas gļotādā.

Līkumainās zarnas garums pieaugušam cilvēkam sasniedz 1,3—2,6 m. Sievietēm tā ir īsāka, nekā vīriešiem. Dzīvam cilvēkam šī zarna atrodas toniski saspringtā stāvoklī. Pēc nāves tā izstiepjas un tās garums var pieaugt līdz 3,6 m. Zarnas iekšējais diametrs ir ap 27 mm.

Skābuma līmenis tukšajā zarnā ir neitrāls vai vāji sārmains, un parasti atrodas 7—8 pH vienību robežās.

Motoriskā aktivitāte līkumainajā zarnā veido dažāda veida saraušanos, tai skaitā ar peristaltisku un ritmisku segmentāciju. Šāda veida saraušanās frekvence ir specifiska priekš līkumainās zarnas, un atrodas 0,071—0,130 Hz. diapazonā.

Līkumainā zarna sintezē neirotenzīnu. Šis neiropeptīds darbojas kā ēšanas un dzeršanas uzvedības regulators (anoreksigēnā viela).