Mārgareta Hamiltone
| ||||||||||||||||
Mārgareta Eleina Hamiltone (Margaret Elaine Hamilton; dzimusi Margaret Elaine Heafield, 1936. gada 17. augustā) ir amerikāņu matemātiķe, datorzinātniece, programminženierijas pamatlicēja, uzņēmēja un pētījumu autore.
Hamiltone vadīja Programmatūras Inženierijas departamentu Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta laboratorijā (The Software Engineering Division of the MIT Instrumentation Laboratory). Veidoja datora kodu lunārajiem moduļiem, kuru lietoja NASA Apollo misijā 20. gadsimta 60. un 70. gados, kad devās uz Mēnesi.[1] Pēc tam Hamiltone izveidoja divas programmatūras kompānijas: 1976. gadā Higher Order Software, 1986. gadā Hamilton Technologies.
Mārgareta Hamiltone ir autore 130 publicētiem pētījumu tekstiem, ziņojumiem, tehniskajiem tekstiem; izstrādājusi aptuveni 60 projektus un sešas programmas. Angļu valodas termina "Software Engineering" (programminženierija) ieviesēja. Hamiltone ir teikusi — "Kad es sāku lietot šo jēdzienu, tika uzskatīts, ka tas ir jocīgs. Ilgu laiku to uztvēra kā joku.".[2]
Biogrāfija, izglītība un programmēšanas sākums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mārgareta Hamiltone dzimusi Paoli, Indiānā, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). 1954. gadā absolvēja Hankoka vidusskolu (angļu: Hancock High School). 1954. gadā Mičiganas Universitātē (angļu: University of Michigan) uzsāka studijas matemātikā, bet filozofiju Ričmondā Erlhama koledžā (angļu: Earlham College).[3] Studiju laikā Mārgareta iepazinās ar Džeimsu Hamiltonu (James Hamilton) un abi apprecējās 1958. gadā, kad absolvēja augstskolu. Pēc absolvēšanas īsu brīdi strādāja par matemātikas skolotāju. Hamiltone vēlējās studēt abstrakto algebru Brandisa Universitātē (angļu: Brandeis University), tomēr tā vietā pieņēma darbu Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (angļu: Massachusetts Institute of Technology; MIT). Šajā institūtā sākās Hamiltones programmēšanas karjera. Tajā periodā programmēšanu nepasniedza augstskolās un tā tika apgūta praktiski veicot uzdevumus.[4] Darbs norisinājās haosa teorijas pamatlicēja profesora Edvarda Lorenca (angļu: Edward Norton Lorenz; 1917-2008) vadībā. Sākumā Hamiltone izstrādāja programmatūru, lai varētu paredzēt laikapstākļus, veikt meteoroloģiskos novērojumus.[1]
NASA un programmēšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No 1961. līdz 1963. gadam Hamiltone darbojās Pusautomātiskās koordināciju sistēmas (angļu: Semi-Automatic Ground Environment; SAGE) izstrādes projektā; izstrādāja programmatūru, kas palīdzēja identificēt lidaparātus. Vēlāk Hamiltone strādāja MIT laboratorijā, kur tika izstrādāta aeronautikas tehnoloģija NASA (angļu: National Aeronautics and Space Administration) vajadzībām. Hamiltone bija aptuveni simt cilvēku komandas vadītāja, kas izstrādāja vadības un kontroles sistēmas programmatūru lidojumu komandām Apollo misijai uz Mēnesi. Hamiltones vadītā komanda pētot un eksperimentējot radīja jaunas zināšanas, nostabilizēja jēdzienu programminženierija, tādā veidā demonstrējot, ka viņas vadītās komandas veikums ir nozīmē līdzvērtīgs citām inženierzinātnēm, kuras tika pielietotas Apollo sistēmām. Hamiltone par programminženieriju mūsdienās ir teikusi: "Atskatoties atpakaļ ir jāsaka, mēs bijām laimīgākie cilvēki pasaulē, jo mums nebija citas izvēles, kā būt pirmatklājējiem. (..) ... Tur nebija otras iespējas. Mēs to apzinājāmies. Mēs uztvērām savu darbu ļoti nopietni, daudzi no mums bija divdesmitgadnieki. Izdomāt jaunus risinājumus un idejas — tas mums bija piedzīvojums."[5]
Hamiltones komandas izstrādātie programminženierijas risinājumi bija izšķiroši Apollo 11 misijā 1969. gadā, kad pirmo reizi cilvēks nolaidās uz Mēness. Tie bija astronauti Nīls Ārmstrongs (angļu: Neil Armstrong) un Bazs Oldrins (angļu: Buzz Aldrin). Izstrādātā programminženierijas sistēma bija veidota tā, lai misijas procesā identificētu kļūdas un tiktu ar tām galā (angliski: loop concept). Hamiltone stādāja pie: programmatūras izveides, procesu modelēšanas, automātiskā cikla izstrādes, operētājsistēmas, u.tml.[3] Apollo misijā iegūtā pieredze ir pamatā teorijai par sistēmu un programmatūru, kas ir pamatā Hamilton`s Universal Systems Lanaguage (USL).[4]
Uzņēmējdarbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]20. gadsimta 70. gados Hamiltone pameta darbu MIT un nodarbojās ar uzņēmējdarbību. 1976. gadā izveidoja Higher Order Software, bet 1986. gadā — CEO Hamilton Technologies.
Apbalvojumi un novērtējums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2003. gadā Hamiltone tika apbalvota ar NASA balvu. Vecākais NASA tehnologs Dr. Pauls Kurto (angļu: Paul Curto), kurš nominēja Hamiltoni šai balvai, uzsvērta: "Es biju pārsteigts atklāt, ka es nekad līdz galam nebiju sapratis viņas revolucionāro darbu. Viņas koncepts par asinhrono programmēšanu, uzsverot prioritātes, testēšanu (..) ir pamats super-uzticamam programmatūras dizainam".[6]
2016. gadā ASV prezidents Baraks Obama (angļu: Barack Obama) apbalvoja Mārgaretu Hamiltoni ar Prezidenta Brīvības medaļu (angļu: Presidental Medal of Freedom). Baraks Obama medaļas pasniegšanas reizē teica: "Viņa simbolizē nenovērtēto sieviešu paaudzi, kura palīdzēja aizvest cilvēku kosmosā."[7]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Britannica Academic». academic.eb.com. Skatīts: 2022-12-19.
- ↑ «First Software Engineer | IEEE Computer Society» (en-US). Skatīts: 2022-12-19.
- ↑ 3,0 3,1 «Margaret HAMILTON». scientificwomen.net. Skatīts: 2022-12-25.
- ↑ 4,0 4,1 «Margaret Hamilton». CHM (angļu). Skatīts: 2022-12-25.
- ↑ «Margaret Hamilton | Computer Scientist». NASA Solar System Exploration. Skatīts: 2022-12-24.
- ↑ «Margaret Hamilton». www.hq.nasa.gov. Skatīts: 2022-12-25.
- ↑ «Margaret Hamilton: ‘They worried that the men might rebel. They didn’t’». the Guardian (angļu). 2019-07-13. Skatīts: 2022-12-24.