Pāriet uz saturu

Maija Einfelde

Vikipēdijas lapa
Maija Einfelde
Personīgā informācija
Dzimusi 1939. gada 2. janvārī (85 gadi)
Valsts karogs: Latvija Valmiera, Latvija
Tautība latviete
Profesionālā informācija
Žanrs Kamermūzika, kora mūzika, ērģeļmūzika, simfoniskā mūzika
Mācības Latvijas Valsts konservatorija
Skolotāji Jānis Ivanovs
Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts                              Infokaste

Maija Einfelde (dzimusi 1939. gada 2. janvārī Valmierā) ir latviešu komponiste un mūzikas pedagoģe. Guvusi starptautisku atzinību ar kora mūzikas un kamermūzikas darbiem.

Dzīvesgājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi kā Maija Dūrēja 1939. gada 2. janvārī Valmierā ērģeļu būvētāja piecu bērnu ģimenē. Pēc tēva nāves Otrā pasaules kara laikā ģimene pārcēlās uz dzīvi Viļķenē, kur māte spēlēja ērģeles Katrīnas baznīcā. Mācījās Viļķenes pamatskolā, Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā un Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā. 1966. gadā viņa beidza studijas Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā profesora Jāņa Ivanova kompozīcijas klasē un kopš 1968. gada mācīja kompozīciju un teorētiskos priekšmetus Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā, Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā un Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas skolā.

1981. gadā Einfelde sacerēja "Sonāti meditāciju" vijolei un klavierēm komponista Jāņa Līcīša piemiņai. 1995. gadā prāmja "Estonia" traģēdijas upuru piemiņai viņa uzrakstīja "Trīs jūras dziesmas" stīgām, obojai, mežragam un ērģelēm pēc lībiešu teikas motīviem. 1997. gadā Maija Einfelde pieteica Bārlova Mūzikas konkursā ASV (Barlow Endowement for Music Competition) Latvijas Radio kora grupai rakstīto kameroratoriju jauktajam korim "Pie zemes tālās…" ar Aishila traģēdijas "Saistītais Prometejs" vārdiem. 299 dalībnieku konkurencē viņa ieguva pirmo prēmiju. Tai pašā gadā viņai piešķīra Latvijas Lielo mūzikas balvu. 1998. gadā viņas "15. psalmu" jauktajam korim ar Vecās Derības tekstu atskaņoja Kanzassitijas koris (Kansas City Chorale), Vankūveras kamerkoris (Vancouver Chamber Choir), Nīderlandes Radio koris (Radio Choir of the Netherlands) un Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcai piederošās Brigama Janga universitātes (Brigham Young University) koris. Pirmatskaņojumi notika Ņujorkas Karnegīhollā (Carnegie Hall) un Kanzassitijā.[1][2]

1998. gadā tika pirmatskaņots arī Hilliarda ansambļa (The Hilliard Ensemble) pasūtījums "Un es redzēju jaunas debesis" ar tekstu no Jāņa atklāsmes grāmatas un sieviešu vokālās grupas "Putni" pasūtījums "Sirēnu sala". 1999. gada klajā nāca Maijas Einfeldes autordisks "Pie zemes tālās…" un tajā pašā gadā Maijai Einfeldei piešķīra Latvijas Kultūras ministrijas prēmiju. 2000. gadā ierakstīto "Maija balādi" ar Aspazijas dzeju jauktajam korim un "Concertino četrām klarnetēm" iekļāva UNESCO Starptautiskās Mūzikas padomes (IMC) ierakstu konkursa International Rostrum of composers programmā.[3] 2002. gadā komponisti ievēlēja par Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekli. 2020. gadā saņems Lielo Mūzikas balvu par mūža ieguldījumu.[4]

Daiļrades raksturojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maija Einfelde palēnām un centīgi veidojusi savu tēlu un stila pasauli, ko ietekmējis latviešu nozīmīgākais simfoniķis Jānis Ivanovs. Komponistes iecienītākie žanri ir kamermūzika un kormūzika, kurā iedzīvinātas vēsturiskas, mitoloģiskas, vispārcilvēciskas un autobiogrāfiskas tēmas. Viņas mūzika ir nosvērta, atturīga, bieži pat ļoti skarba, jo "dzīve nav tik skaista, lai rakstītu skaistu mūziku".[5]

Skaņdarbi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 1982. "Sonāte meditācija" vijolei un klavierēm
  • 1985. "Otrā sonāte" vijolei un klavierēm
  • 1989. "Krucifikss" ērģelēm
  • 1990. "Šūpļa dziesma" sieviešu korim
  • 1993. "Stīgu kvartets"
  • 1994. Ave Maria ērģelēm
  • 1994. Adagio vijolei, čellam un klavierēm
  • 1994. "Pirms saules rieta" klarnetei, vijolei un klavierēm
  • 1995. Ave Maria sieviešu korim un ērģelēm
  • 1996. "Pie zemes tālās...", kameroratorija jauktajam korim
  • 1998. Ave Maria jauktajam korim un ērģelēm
  • 1998. Psalm 15 jauktajam korim
  • 1999. Sanctus ērģelēm
  • 1999. "Prelūdija" obojai un vijolei
  • 2000. "Skerco" čellam
  • 2002. "Noktirne" arfai
  • 2003. "Dziesmu cikls ar Friča Bārdas dzeju" jauktajam korim
  • 2006. "Divas mīlas dziesmas" 12 balsīm
  • 2002. Simfonija [6]

Diskogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • "No Tevis" / Sieviešu koris "Dzintars", diriģente Ausma Derkēvica – 5’36” // Sieviešu koris Dzintars – 1995., Rīgas skaņu ierakstu studija, RS 004
  • Ave Maria / Sieviešu koris "Dzintars", Tālivaldis Deksnis, diriģente Ausma Derkēvica – 5’01” / Šūpļa dziesma / Sieviešu koris Dzintars, D Ausma Derkēvica – 2’43” // Sieviešu koris Dzintars – [1996./97.], RS 022
  • "Trīs jūras dziesmas" obojai, mežragam un stīgu orķestrim / Uldis Urbāns, Viesturs Vārdaunis, orķestris "Rīgas kamermūziķi", diriģents Normunds Šnē – 16’44” // Rīgas kamermūziķi [latviešu 20. gs. mūzikas izlase] – 1998., BRIZE BRCD 001
  • Gloria pikolo trompetei un ērģelēm / mit Edwart H. Tarr, Irmtraud Krüger – 5’18” // Festliches Orgelkonzert im Dom zu Riga. Irmtraud Krüger – 1998., KREUZ PLUS: MUSIK, BEST. NR. 1627
  • "Pie zemes tālās..." / Latvijas Radio kora grupa, diriģents Kaspars Putniņš – 15’27” / "Manas bērnības mājas" / Latvijas Radio koris, Ints Dālderis, Dagnija Zilgalve, Edgars Saksons, diriģents Sigvards Kļava – 8’36” / "Iz senseniem laikiem" / Larisa Bulava – 6’52” / "Sirēnu sala" / Latvijas Radio kora sieviešu grupa, solistes Inga Martinsone (soprāns), Antra Dreģe (alts), diriģents Sigvards Kļava – 6’32” / "Sonāte vijolei un ērģelēm" / Jānis un Larisa Bulavi – 16’27” / "15. psalms" – 8’49” / Ave Maria – 5’18” / Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava // Pie zemes tālās... [autordisks] – 1999., LR CD O33
  • "15. psalms" / Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava – 8’49” // Latviešu mūzika Rīgā. Latvijas Radio koris – 1999., LR CD 031
  • "Maija balāde" / Latvijas Radio kora grupa, diriģents Kaspars Putniņš – 7’41” // Latvian Millenium Classics – 2000., UPE CLASSICS
  • "Noktirne" / Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava – 10’10” // Eņģeļi viņas ausī. Latviešu jaunā mūzika – 2002., LR CD 042
  • "Jāņu dziesmas": Kas tos Jāņus ielīgoja – 4’58”, Jānīts jāja gad’ apkārti – 3’41”, Jāņu nakti raganiņas pulcējās – 2’42”, Jāņu diena, svēta diena – 4’11” / Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava // Divejāda saule tek. Latviešu jaunā mūzika – 2003., LR CD 043
  • "Monologs" čellam un klavierēm – 8’57” // Spēlē Māris Villerušs CD 1 – 2003., RSWH 047
  • "Dramatiskais dialogs" – 4’46” / "Sentimentālais dialogs" – 4’03” / Čellu duets Lolita Lilje un Diāna Ozoliņa // Negaidīta atklāsme – 2003., Rīgas skaņu ierakstu studija, RS 046
  • "Sirēnu sala" / Vokālais ansamblis Putni, mākslinieciskā vadītāja Antra Dreģe – 7’39” // Vokālais ansamblis "Putni". Pamošanās – 2003., PUTNI, PCD 3
  • Sonāte vijolei un ērģelēm / Jānis un Larisa Bulavi – 16’20” // Latviešu jaunā mūzika – 2004., Jānis Bulavs [ieskaņots Kanādā]
  • "Trīs Friča Bārdas dzejoļi" / Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava / "Kora simfonija" / Latvijas Radio koris, orķestris "Rīgas kamermūziķi", diriģents Sigvards Kļava, solisti Daumants Kalniņš (sopranīno), Andris Poga (trompete), Uldis Zilberts (trombons) // Saules lēkts – 2005., LMIC&Latvijas Radio koris, LMIC CD-2005-3
  • Ave Maria jauktajam korim un ērģelēm / The Faber Singers, Aiens Feringtons (Iain Farrington, ērģeles), diriģents Saimons Heslijs (Simon Hasley) – 5’04” // Adoro te – 2005., Faber ff Music, 0-571-52423-0
  • "Skumjās serenādes (Trīs dziedājumi mirstošai jūrai)" klarnetei un stīgu kvartetam / Ģirts Pāže (klarnete), Rīgas stīgu kvartets: Uldis Viesturs Sprūdžs, Dagnija Sprūdža, Valērijs Avramenko, Agne Sprūdža – 11’43” // Latvian String Quartets. Latviešu stīgu kvarteti – 2008., LMIC 015
  • "Skumjās serenādes (Trīs dziedājumi mirstošai jūrai)" klarnetei un stīgu kvartetam / Egīls Šēfers, Sinfonietta Rīga stīgu kvartets – 12’10” // Egīls Šēfers. Ziemeļsaule – 2010., LMIC 022
  • Ave Maria ērģelēm / Ligita Sneibe – 8’ // Ligita Sneibe. Latviešu ērģeļmūzika – 2010., Rīgas skaņu ierakstu studija, RS 071
  • Maestoso altam un klavierēm – 4’55” / "Sonāte meditācija" altam un klavierēm – 12’48” / Andra Dārziņa, Andreass Kerstens // Latvian Impressions. Latviešu impresijas – 2010., Animato, ACD6117
  • "Skumjās serenādes (Trīs dziedājumi mirstošai jūrai)" klarnetei un stīgu kvartetam / Ģirts Pāže (klarnete), Rīgas stīgu kvartets: Uldis Viesturs Sprūdžs, Dagnija Sprūdža, Valērijs Avramenko, Agne Sprūdža – 11’43” // Ģirts Pāže. Atskats pagātnē - 2011., Ģirts Pāže

[7]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Ankrava, Sigma. «Maija Einfelde-Latvian Composer». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2000. gada 20. septembrī. Skatīts: 2010. gada 22. oktobris.
  2. ↑ Tyrrell, John. The new Grove dictionary of music and musicians: Volume 8, 2001.
  3. ↑ «"Latviešu komponiste Maija Einfelde". Ligita Ašme www.music.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 2. jūlijā.
  4. ↑ «Zināmi Lielās mūzikas balvas nominanti. Par mūža ieguldījumu godinās Maiju Einfeldi un Paulu Dambi». lsm.lv. 2020. gada 7. janvārī. Skatīts: 2020. gada 11. janvārī.
  5. ↑ «Ieviņa Liepiņa, Music in Latvia 2004». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2021. gada 2. septembrī.
  6. ↑ «Maija Einfelde». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 14. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 22. oktobris.
  7. ↑ «Maija Einfelde». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 14. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 22. oktobris.

Literatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • I. Liepiņa, "Aishils, Dāvids un raganu dziesmas" [intervija sakarā ar uzvaru Starptautiskajā Bārlova fonda rīkotajā kompozīciju konkursā ASV] // Fokuss, 1997, 13. /19. okt., 24 lpp.
  • I. Lūsiņa, "Ir labāk ap dūšu" [Komponiste Maija Einfelde šovakar saņems Lielo mūzikas balvu. Intervija] // Diena, (pielik. SestDiena), 1998, 28. febr., 4–5 lpp.
  • M. Amoliņa, "Sevis drupināšana" [intervija] // Māksla Plus, 1998, Nr. 4, 14–15 lpp.
  • I. Lūsiņa, "Nagi niez komponēt..." [intervija 60 gadu jubilejas priekšvakarā] // Diena, 1999, 4. janv., 16 lpp.
  • R. Koļeda, "Vēl ir, kurp doties" [intervija] // Dziesmusvētki, 1999, Nr. 1, 8–9 lpp.
  • M. Dombrovska, "Pasaulē atzītākā latviešu komponiste" [intervija jubilejas autorkoncerta priekšvakarā] // Jaunā Avīze, 1999, 6./12. marts, 14 lpp.
  • I. Lūsiņa, "Komponiste neiegrimst stereotipos" [recenzija par autorkoncertu Sv. Jāņa baznīcā un kamermūzikas koncertu Latvijas Radio studijā] // Diena, 1999, 9. marts, 14 lpp.
  • I. Jakubone, "Maija Einfelde – solo" [recenzija par CD Pie zemes tālās...] // LML, 1999, 17. nov.
  • I. Lūsiņa, "Autobiogrāfija skaņās" [recenzija par CD Pie zemes tālās...] // Diena, 1999, 19. nov., 13 lpp.
  • D. Aperāne, "Ieskats Maijas Einfeldes mūzikā" // Jaunā Gaita, Toronto, 2000, sept., 33–35, 60 lpp.
  • A. Reinis, "Maija Einfelde un viņas ērģeļu daiļrade" // Izglītība un Kultūra (Ielikums Kultūras Telpa un Laiks) Nr. 21, 2001, 1. marts, 20 lpp.
  • L. Lukševica, "Kungs, apžēlojies!" [intervija sakarā ar oratorijas "Rīta liturģija" pirmatskaņojumu Rīgas Domā] // LML, 2001, 30. aug., 12 lpp., turpin. 6. sept, 12 lpp.
  • S. Ankrava, "Rīta liturģija Domā un domās" [recenzija par oratorijas "Rīta liturģija" pirmatskaņojumu] //LML, 2001, 30. aug., 12 lpp.
  • I. Lūsiņa, "Simfonija un valsis ar auskariņiem" [intervija pirms simfonijas pirmatskaņojuma] // Diena, 2003, 4. okt.
  • I. Lūsiņa, Das ist Ein Feld [recenzija par festivāla "Arēna" koncertiem, arī par M. Einfeldes simfonijas pirmatskaņojumu] // Diena, 2003, 14. okt., 11 lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Maija_Einfelde&oldid=3937303"