Makellums

Pompeju makelluma paliekas.

Pompeju makelluma plāns.

Makellums (latīņu: Macellum; sengrieķu: μάκελλον) ir seno romiešu pārtikas tirgus vēsturiskais nosaukums, kura teritorijā bieži vien atrodas templis vai edikula ar reliģiska satura skulpturālu kompozīciju. Savā tradicionālajā veidā makellums bija taisnstūra peristila pagalms, kuru ietvēra tabernas. Ieeja tajā tika dekorēta ar arku. Makelluma centrā romieši iekārtoja norobežotu baseinu zivju audzēšanai, kuru ieskāva kolonāde. Bez tā pagalmā varēja atrasties divi baseini ar astoņstūra joniskiem portikiem ar joniskām kolonnām un piloniem stūros.

Nozīme un vēsture

Kā papildinājums forumiem makellums kalpoja kā pārtikas tirgus, īpaši gaļas, zivju un delikatešu tirdzniecībai. Tits Plavts piemin makellumu vēl 3. gadsimta pr.Kr. otrajā pusē. Par paraugu makellumam kalpoja hellēnisko pilsētu agora. Taču šeit nenotika vairumtirdzniecība. Pašlaik Romas impērijas teritorijā ir lokalizēti ap 80 makellumiem, īpaši Itālijā (Roma, Pocuoli, Pompeji u.c.), Ziemeļāfrikā (Leptis Magna, Hippon Regijs) un Anatolijā. Tie kalpo kā romanizācijas pazīme impērijas ietvaros. Pēdējais makellums tika izmantots Konstantinopolē līdz pat 6. gadsimtam.

Pēc Marka Terentiusa Varro teiktā vārdam "makellums" ir doriski joniska izcelsme, kas nozīmē "dārzs". Patiesībā makellums ir vieta, kur notiek lopu kaušana.

Macellum Magnum

Macellum Magnum bija tirdzniecības ēka uz Celijas paugura Romā. Kompleksu 59. gadā uzcēla un iesvētīja imperators Nerons. Senā ēka, domājams, atradās mūsdienu Santo Stefano Rotondo baznīcas vietā.

Makellums Pompejos

Macellum Pompeii bija pagaidu tirgus Pompeju forumā. Dažas celtnes tiek datētas ar 130—120 gadu pr.Kr. Stāsta, ka daļa no makelluma austrumu sienas bija veltīta imperatora kultam. Ja tā ir taisnība, tad tas norāda uz svarīgu lomu, kāda imperatoriem bija romiešu dzīvē 1. gadsimta sākumā. Makelluma daļas bija izpostītas 62. gada zemestrīcē, un šie bojājumi nebija novērsti līdz pat izvirduma laikam, kurš 79. gadā sagrāva Pompejus.

Pocuoli makelluma paliekas.

Makellums Pocuoli

Pocuoli makellums sākotnēji tika atrakts 1750. gados, kad Serapisa statujas atrašana radīja pārpratumu, ka ēka tika kļūdaini identificēta kā Serapijs jeb Serapisa templis. Stāvošās kolonnas ar jūras molusku atstātām pēdām norādīja, ka ēku augstums mainījās atkarībā no jūras līmeņa, kas radīja strīdus agrīnajā ģeoloģijā. Vēlākie izrakumi atklāja makellumam raksturīgo plānu.