Marģers Gūtmanis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Marģers Gūtmanis
Personīgā informācija
Dzimis 1885. gada 26. decembrī
Mores pagasts
Miris 1959. gada 8. jūlijā (73 gadi)
Brazīlija
Nodarbošanās Ģeologs

Marģers Gūtmanis (dzimis 1885. gada 26. decembrī, miris 1959. gada 8. jūlijā) bija latviešu ģeologs.

No 1920. gada strādājis Latvijas Universitātē. 1929. gadā izceļojis uz Argentīnu, kur bijis valdības ģeologs Patagonijā. Strādājis Sanpaulu Astronomijas institūtā.[1]

Marģeris Gūtmanis dzimis 1885. gada 26. decembrī Mores pagastā Rīgas apriņķī.

1904. gadā beidzis Pleskavas ģimnāziju.

1914. gadā absolvējis Katrīnas II Kalnu institūtu Pēterburgā ar 1. šķiras diplomu.

No 1914. līdz 1915. gadam strādājis par inženieri akciju sabiedrībā Vossidlo un Co, bet no 1915. līdz 1917. gadam par inženieri Krievijas armijā.

1917. gadā veicis ģeoloģiskus un petrogrāfiskus pētījumus Mingrebijas kņaza īpašumos Kaukāzā.

No 1918. līdz 1919. gadam strādājis par alvas raktuvju pārvaldnieku Aizbaikālā Olovjannajā, bet 1919. gadā veicis ģeoloģiskus pētījumus Mandžūrijā.

1920. gadā viņš brīvprātīgi iestājās Tālo Austrumu Latvijas karaspēkā par kareivi un kopā ar pulku no Vladivostokas ar kuģi atgriezās Latvijā.

1920. gada 1. novembrī M. Gūtmani ievēlēja Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes Petroloģijas institūtā par asistentu un 1924. gadā par vecāko asistentu, bet 1926. gada 5. martā Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Ģeoloģijas un paleontoloģijas institūtā par privātdocentu. Ķīmijas fakultātē viņš vadīja praktiskos darbus mineraloģijā un petrogrāfijā, bet Dabaszinātņu nodaļā lasīja lekcijas un vadīja seminārus par vulkānismu, derīgajiem izrakteņiem un Zemes klēpja (dzīļu) bagātībām.

1922. gadā M. Gūtmanis ar kultūras fonda atbalstu veica ģeoloģiskus pētījumus Tatru un Karpatu kalnos un Silēzijā Vācijā.

1927. gadā vasaras brīvlaikā pētīja brūnogles un degakmeņus Štutgartes un Leipcigas tuvumā Vācijā.

Viņš bija viens no pirmajiem, kas devis vispārīgu pārskatu par Latvijas derīgajiem izrakteņiem un publicējis darbus par Latvijas dzelzsrūdām un Daugavas ielejas ģeoloģiju.

1929. gadā M. Gūtmanis izceļoja uz Argentīnu. No 1929. līdz 1935. gadam darbojās par naftas ģeologu Patagonijas dienvidos Komadora Rivadavijas (Commodoro Rivadavia) un Brazīlijas Bolīvijas pierobežā.

No 1935. gada strādāja Brazīlijas Sanpaulu Agronomiskajā dienestā par petrogrāfu Kompinjasā (Compinas).

1949. gadāviņš publicēja darbu par Paranas baseina tektoniku un 1951. gadā par Sanpaulu pavalstu augsnēm.

1952. gadā viņš veica pētījumus Antiļu salās, sevišķi Martinikā.

Savas dzīves pēdējos divpadsmit gadus blakus tiešajiem darbiem pētīja Brazīlijas perma un karbona perioda nogulumus un konstatēja tajos apledojuma pēdas. Miris 1959. gada 8. jūlijā Brazīlijā ar sirdstrieku.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 691. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
  2. «Nekropole.info».