Jānis Gailis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jānis Gailis
Dzimis 1903. gada 19. oktobrī
Pērkones pagasts, Krievijas impērija
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1975. gada 02. jūlijā (71 gada vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ņujorka, ASV
Tautība latvietis
Nozares glezniecība
Mākslas virziens reālisms, abstraktais ekspresionisms
Apbalvojumi Ziemeļamarikas latviešu Kultūras fonda godalga (1961); Beļģijas Nopelnu ordenis (1973); Zelta palmas godalga (Brisele, 1975); Sudraba medaļa Grand Prix Humanitaire de France (Parīze, 1975).

Jānis Gailis (1903. gada 19. oktobris1975. gada 2. jūlijs) bija latviešu gleznotājs ainavists, marīnists, gleznotāja Vilhelma Purvīša audzēknis, Rēzeknes mākslinieku kopas biedrs. Trimdā bijis Četru grupas dalībnieks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Gailis dzimis 1903. gada 19. oktobrī Pērkones pagastā zemnieku ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Krieviju, Petrogradu, un Somiju, Latvijā atgriezies 1918. gadā. Interese par mākslu radusies, mācoties Liepājas ģimnāzijā zīmēšanu pie Augusta Annusa.[1] Tāpēc vēlāk devies uz Latvijas Mākslas akadēmiju, kur studējis Vilhelma Purvīša ainavu darbnīcā. Mākslinieka tālāko veidošanos izšķīris Purvīša sacītais: "Jūsu ūdeņi ir slapji, palieciet pie tiem", tāpēc viņa darbība saistās ar marīnu gleznojumiem; 1932. gadā viņš beidza akadēmiju ar diplomdarbu "Pie jūras". Šajā gadā uzsācis zīmēšanas skolotāja darbu Rēzeknē. 1944. gadā devies trimdā uz Vāciju, Bādvimpfeni, senu kūrorta pilsētiņu pie Nekāras, kur aktīvi atsācis gleznošanu. Pirmie pieci trimdas gadi ir uzskatāmi par ļoti raženiem un iezīmē mākslinieka darbības virsotni. 1950. gadā mākslinieks uzsācis dzīvi ASV, Ņujorkā, kur vairākus gadus strādājis par būvgaldnieku. Ņujorkā arī miris 1975. gada 2. jūlijā.[2] Mākslinieks bijis ekstraverts, uzņēmīgs un sabiedriski aktīvs.

Mākslinieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savā laikā darbojies Rēzeknes mākslinieku kopā. Bijis viens no Vilhelma Purvīša audzēkņiem, kurš centies izkopt patstāvību tēlojumā un skatījumā, īsti sevi atrazdams trimdas un pēckara gados. Mākslinieka labākie ekspresīvi reālie darbi radušies 20. gadsimta 40. gadu beigās, 50. gadu sākumā un vēlīnā posmā, kad iezīmējas pagrieziens uz brīvu ekspresiju dabas motīvu pārveidošanā.[1] Galvenais glezniecības žanrs ir bijusi ainava, marīna. Galvenais mākslinieka pamatkapitāls bez Rēzeknes un Vācijas pilsētu ainām ir marīnas, kas ir atšķirīgas veidojumā un uztverē no citu mākslinieku radītajām, jo mākslinieka attīstība noritējusi reālisma un ekspresīva reālisma virzienā. 30. gadu sākumā mākslinieks pieturas pie tradicionālā reālisma, bet beigās apguvis lielāku varēšanu, savu īpatnību izpausmi, gleznojumi kļuvuši brīvāki, dinamiskāki.[3] Trimdā Vācijā kā nobrieduša mākslinieka darbos parādās tautas dzīves drāmas smagums, kas savijies ar cerībām un nostalģiskām izjūtām.[4] ASV radītos sākuma darbos redzama kāpināta dramatiski un drūmi sabangota emocionāla izteiksme. 60. gados eksperimentējis, lietojot jauktas tehnikas, emaljas, iracionālus pigmentu šķīdinājumus, pilinājumus, kā rezultātā radušies nejauši un neparedzami veidi, abstraktas parādības, kas robežojušās ar manieri.[5] 70. gadu sākumā notiek vērtību pārvērtēšana, atsākot studēt īstenības parādības, meklējot lielāku vienkāršību, stabilitāti gleznu struktūrā. Gleznotājs brīžiem atgriezies pie Latvijas un Vācijas laiku motīviem, meklēdams ceļu starp brīvību un nepieciešamību.[2] Gleznojis galvenokārt eļļas tehnikā.

Izstādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izstādēs piedalījies no 1935. gada Kultūras fonda un Rēzeknes kopas izstādēs.[6] Būdams trimdā Vācijā, sarīkojis 9 skates, tai skaitā Manheimā, Bādenbādenē, Darmštatē.[7] Piedalījies Ņujorkas latviešu mākslinieku grupas izstādēs, trimdas dziesmu svētku un Kultūras fonda skatēs.

Personālizstādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1951. gada sarīkojis 4 personālizstādes Ņujorkā, citās pilsētās ASV un 1962. gadā Raimonda Dunkana galerijā Parīzē.[8][9]

Izmantotā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Siliņš, Jānis. Latvijas māksla. 1915—1940. II Stokholma: Daugava, 1990. 433 lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Siliņš, Jānis. Latvijas māksla. 1915 — 1940. II Stokholma:Daugava, 1990. 82.lpp.
  2. 2,0 2,1 Siliņš, Jānis. Latvijas māksla. 1915 — 1940. II Stokholma:Daugava, 1990. 93.lpp.
  3. Siliņš, Jānis. Latvijas māksla. 1915 — 1940. II Stokholma:Daugava, 1990.86.lpp.
  4. Siliņš, Jānis. Latvijas māksla. 1915 — 1940. II Stokholma:Daugava, 1990. 88.lpp.
  5. Siliņš, Jānis. Latvijas māksla. 1915 — 1940. II Stokholma:Daugava, 1990. 91.lpp.
  6. Siliņš, Jānis. Latvijas māksla. 1915 — 1940. II Stokholma:Daugava, 1990. 84.lpp.
  7. Siliņš, Jānis. Latvijas māksla. 1915 — 1940. II Stokholma:Daugava, 1990. 85.lpp.
  8. Siliņš, Jānis. Latvijas māksla. 1915 — 1940. II Stokholma:Daugava, 1990. 85.lpp
  9. * [1] Raymond Duncan (franciski) (angliski)