Pāriet uz saturu

Marija Šimanska

Vikipēdijas lapa
Marija Šimanska
Personīgā informācija
Dzimusi 1922. gada 23. aprīlī
Valsts karogs: Latvija Daugavpils, Latvija
Mirusi 1995. gada 10. jūlijā (73 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Zinātniskā darbība
Zinātne Ķīmija
Alma mater Latvijas Valsts universitāte

Marija Šimanska (poļu: Maria Szymańska; dzimusi 1922. gada 23. aprīlī, mirusi 1995. gada 10. jūlijā) bija poļu izcelsmes Latvijas ķīmiķe un farmakoloģe. Dr.h. ķīm. (1976). No 1991. gada — Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle.[1]

Dzimusi 1922. gadā Daugavpilī. Otrajā pasaules kara laikā iesaistījās poļu pagrīdes kustībā, 1943. gada februārī ieslodzīta Štuthofas (Stutthof) koncentrācijas nometnē.[2]

1948. gadā absolvēja studijas Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātē.[1] 1952. gadā ieguvusi doktores grādu, viņa kļuva par vienu no trim pirmajām sievietēm PSRS, kas ķīmijā iegūst doktora grādu. No 1952. līdz 1957. gadam bijusi zinātniskā līdzstrādniece Latvijas Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecību problēmu institūtā, pēc tam līdz 1975. gadam — Latvijas Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūta direktora vietniece.[1] "Latvijas Ķīmijas Žurnāla", "Latvijas Farmaceitu Žurnāla" redaktore. 1992. gadā kļuva par Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju.[2]

Viena no ražīgākajām Latvijas zinātniecēm ķīmiķēm, vairāk nekā 740 zinātnisku rakstu[1] (pēc citiem datiem — 450), 5 monogrāfiju un 56 izgudrojumu autore.[2]

1965. gadā Latvijas PSR Valsts prēmija, 1982. gadā Latvijas PSR Nopelniem bagātās zinātnes un tehniskās darbinieces goda nosaukums.

1990. gadā — Solomona Hillera medaļa, 1994. gadā — Arvīda Kalniņa balva, 1995. gadā — Grindeļa medaļa.[1]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 397. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Marija Šimanska». LCB. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 27. novembrī. Skatīts: 2015. gada 1. decembrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]