Marija Šimanska

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Marija Šimanska
Personīgā informācija
Dzimusi 1922. gada 23. aprīlī
Valsts karogs: Latvija Daugavpils, Latvija
Mirusi 1995. gada 10. jūlijā (73 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Zinātniskā darbība
Zinātne Ķīmija
Alma mater Latvijas Valsts universitāte

Marija Šimanska (poļu: Maria Szymańska; dzimusi 1922. gada 23. aprīlī, mirusi 1995. gada 10. jūlijā) bija poļu izcelsmes Latvijas ķīmiķe un farmakoloģe. Dr.h. ķīm. (1976). No 1991. gada — Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle.[1]

Otrajā pasaules karā iesaistījās poļu pagrīdes kustībā, 1943. gada februārī tika nosūtīta uz Štuthofas (Stutthof) koncentrācijas nometni.[2] 1948. gadā absolvējusi Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāti.[1] 1952. gadā ieguvusi doktores grādu, viņa kļuva par vienu no trim pirmajām sievietēm PSRS, kas ķīmijā iegūst doktora grādu. No 1952. līdz 1957. gadam bijusi zinātniskā līdzstrādniece Latvijas Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecību problēmu institūtā, pēc tam līdz 1975. gadam — Latvijas Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūta direktora vietniece.[1] "Latvijas Ķīmijas Žurnāla", "Latvijas Farmaceitu Žurnāla" redaktore. 1992. gadā kļuva par Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju.[2]

Viena no ražīgākajām Latvijas zinātniecēm ķīmiķēm, vairāk nekā 740 zinātnisku rakstu[1] (pēc citiem datiem — 450), 5 monogrāfiju un 56 izgudrojumu autore.[2]

1982. gadā saņēmusi Latvijas PSR Nopelniem bagātās zinātnes un tehniskās darbinieces goda nosaukumu. 1965. gadā saņemta Latvijas PSR Valsts prēmija, 1990. gadā — Solomona Hillera medaļa, 1994. gadā — Arvīda Kalniņa balva, 1995. gadā — Grindeļa medaļa.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 397. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Marija Šimanska». LCB. Skatīts: 2015. gada 1. decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]