Pāriet uz saturu

Marija Stadņika

Vikipēdijas lapa
Marija Stadņika
Марія Стадник
Marija Stadņika 2016. gadā.
Personas dati
Dzimusi 1988. gada 3. jūnijā (37 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Ļviva, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Tautība ukrainiete
Augums 158 cm
Svars 48 kg
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Karogs: Azerbaidžāna Azerbaidžāna
Sporta veids Cīņas sports
Disciplīna Brīvā cīņa
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 4 (2008, 2012, 2016, 2020)
Medaļas 4 (2 sudraba, 2 bronzas)
 
Medaļas
Pārstāvot: Karogs: Azerbaidžāna Azerbaidžāna
Olimpiskās spēles
BronzaPekina 2008līdz 48 kg
SudrabsLondona 2012līdz 48 kg
SudrabsRiodežaneiro 2016līdz 48 kg
BronzaTokija 2020līdz 50 kg
Pasaules čempionāti
ZeltsHerninga 2009līdz 48 kg
SudrabsStambula 2011līdz 48 kg
BronzaTaškenta 2014līdz 48 kg
SudrabsLasvegasa 2015līdz 48 kg
SudrabsBudapešta 2018līdz 50 kg
ZeltsNursultana 2019līdz 50 kg
Eiropas spēles
ZeltsBaku 2015 līdz 48 kg
ZeltsMinska 2019līdz 50 kg
Eiropas čempionāts
ZeltsTampete 2008 līdz 48 kg
ZeltsViļņa 2009 līdz 48 kg
ZeltsDortmunde 2011 līdz 48 kg
ZeltsVantā 2014 līdz 48 kg
ZeltsRīga 2016 līdz 48 kg
ZeltsNovisada 2017 līdz 48 kg
ZeltsKaspijska 2018 līdz 50 kg
ZeltsVaršava 2021 līdz 50 kg
Islāma Solidaritātes Spēles
ZeltsBaku 2017 līdz 48 kg

Marija Stadņika (ukraiņu: Марія Василівна Стадник ; dzimusi 1988. gada 3. jūnijā) ir Azerbaidžānas, bijusī Ukrainas, cīkstone, 2008., 2012., 2016. un 2020. gada vasaras olimpisko spēļu medaļas ieguvēja, Azerbaidžānas Nopelniem bagāta sporta meistare.[1]

Biogrāfija

[rediģēt | labot pirmkodu]

2006. gadā Marija Stadņika, startējot zem Ukrainas karoga, uzvarēja Eiropas čempionātā Maskavā, bet tika diskvalificēta dopinga dēļ. 2007. gadā diskvalifikāciju atcēla, taču Ukrainā viņai teica, ka šajā olimpiskajā ciklā cīkstonēm svara kategorijā līdz 48 kg pirmais numurs būs Irina Merleni. Marijai tika atņemtas iespējas iekļūt Ukrainas olimpiskajā komandā, tādēļ viņa pieņēma Azerbaidžānas piedāvājumu.[2] Rezultātā 2008. gada olimpiskajās spēlēs Marija Stadņika un Irina Merleni izcīnīja bronzas medaļas un apbalvošanas ceremonijā uz pjedestāla pakāpiena stāvēja blakus.

2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Marija Stadņika pirmajā cīņā zaudēja Kanādas cīkstonei Kerolai Huiņai. Tomēr, kad kanādiete iekļuva finālā, Marija ieguva tiesības piedalīties gandarījuma cīņās par bronzas medaļu. Pirmajā gandarījuma cīņā viņa uzveica korejieti Kimu Hjundžu, pēc tam cīņā par bronzu arī Kazahstānas cīkstoni Tatjanu Bakatjuku.

Pēc šī sasnieguma Stadņika uzvarēja astoņos Eiropas čempionātos (2008, 2009, 2011, 2014, 2016, 2017, 2018, 2021) un 1. (2015) un 2. (2019) Eiropas spēlēs, kļuva par 2009. un 2019. gadā pasaules čempioni, kā arī izcīnīja pasaules čempionāta trīs sudraba (2011, 2015, 2018) un vienu bronzas (2014) medaļu.

2012. gada olimpiskajās spēlēs Londonā Stadņika pusfinālā beidzot tikās ar Merleni, uzvarēja un iekļuva finālā, kur zaudēja japānietei Hitomi Obarai, iegūstot sudraba medaļu.

Arī 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro Marija ieguva sudraba medaļu, šoreiz finālā zaudējot citai japānietei Eri Tosakai.

2021. gada augustā Tokijā Stadņika piedalījās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kur svara kategorijas līdz 50 kg turnīra pusfinālā zaudēja nākamajai čempionei japāņu cīkstonei Jui Susaki, bet pēc tam uzvarēja cīņā par trešo vietu un ieguva bronzas medaļu.

Marijas Stadņikas cīņas Riodežaneiro
Priekšsacīkstēs pret brazīlieti Patrīsiju Bermūdešu
Priekšsacīkstēs pret brazīlieti Patrīsiju Bermūdešu 
Ceturtdaļfināla pret polieti Ivonu Matkovsku
Ceturtdaļfināla pret polieti Ivonu Matkovsku 
Pusfinālā pret bulgārieti Elicu Jankovu
Pusfinālā pret bulgārieti Elicu Jankovu 
Finālā pret Eri Tosaku
Finālā pret Eri Tosaku 
Visos attēlos Stadņika sarkanajā tērpā.

Apbalvojumi un pagodinājumi

[rediģēt | labot pirmkodu]
  • Medaļa "Progress".[3]
  • Ordenis "Slava".[4]
  • Ordenis "Par kalpošanu Tēvzemei", 2. pakāpe.[5]

Ārējās saites

[rediģēt | labot pirmkodu]