2019. gada Eiropas spēles

Vikipēdijas lapa
2019. gada Eiropas spēles
Vieta Valsts karogs: Baltkrievija Minska, Baltkrievija
Moto Bright Year, Bright You!
"Spožs gads, spožs Tu!"
Dalībvalsts 50
Sportisti 4082
Disciplīnas 199 (15 sporta veidi)
Atklāšanas ceremonija 2018. gada 21. jūnijā
Noslēguma ceremonija 2018. gada 30. jūnijā
Oficiāli atklāja Aļaksandrs Lukašenka
Sportistu zvērests Vasilisa Marzaļuka
Lāpas iededzējs Darja Domračava, Aļaksejs Grišins, Maksims Mirnijs, Jūlija Nescjarenka, Romāns Petrušenka, Nadzeja Skardzina un Dmitrijs Dovgalenoks
Norises vieta Dinamo stadions
minsk2019.by/en
2015 Baku 2023 Krakova  >

2019. gada Eiropas spēles (baltkrievu: Еўрапейскія гульні 2019; krievu: Европейские игры 2019), zināmas arī kā II Eiropas spēles, bija otrās Eiropas spēles, kas notika Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā no 2019. gada 21. jūnija līdz 30. jūnijam.[1][2] Spēlēs sacentās par 199 medaļu komplektiem 15 sporta veidos (23 disciplīnas).[3] Piedalījās apmēram 4000 sportistu no 50 valstīm.[3] Desmit sporta veidos Eiropas spēles ietvēra kvalifikācijas sacensības nākamajām vasaras olimpiskajām spēlēm Tokijā.[4] Spēļu atklāšanas ceremonija notika Dinamo stadionā 2019. gada 21. jūnijā, un noslēguma ceremonija 30. jūnijā.[5]

Rīkotājpilsētas izvēle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Minskas panorāma

Vairākas valstis un pilsētas pauda interesi par otro Eiropas spēļu rīkošanu 2019. gadā, bet tikai Nīderlande iesniedza oficiālu piedāvājumu.[6] Ārkārtas Ģenerālās asamblejas sanāksmē 2015. gada 16. maijā Nīderlande vienbalsīgi tika apstiprināta par otrā spēļu izdevuma vadītāju.[7][8] Šīs spēles bija paredzētas valsts mērogā un norisinātosseptiņās pilsētās, tostarp Amsterdamā, Hāgā, Eindhovenā, Roterdamā, Utrehtā.[9][10][11] 2015. gada 10. jūnijā Nīderlande paziņoja, ka atsakās rīkot otrās Eiropas spēles sakarā ar nepietiekamo finansējumu, jo paredzamās spēļu izmaksas bija EUR 57,5 miljonu apmērā.[12][13] Eiropas Olimpiskās komitejas priekšsēdētājs Patriks Haikijs atzina, ka šie jaunumi ir "neapmierinoši".[14] Pēc tam vairākas valstis pauda interesi par spēļu rīkošanu: Baltkrievija (Minska), Lielbritānija (Glāzgova), Polija (Poznaņa), Krievija (Kazaņa un Soči), Turcija (Stambula).

2015. gada novembrī Krievija tika paziņota par II Eiropas spēļu rīkotājvalsti. Tajā pašā laikā Pasaules antidopinga aģentūra uzsāka izmeklēšanu par dopinga skandālu Krievijā, kā rezultātā Starptautiskā Olimpiskā komiteja atteicās atbalstīt lielāko sporta pasākumu rīkošanu Krievijā, tostarp otrās Eiropas spēles.

Eiropas Olimpiskās komitejas Ģenerālās asamblejas sanāksmē, kas notika Minskā 2016. gada 21. oktobrī, Minska tika izvēlēta par otrās Eiropas spēles rīkotājpilsētu.[3] 2017. gada 1. septembrī līgumu parakstīja Minskas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs Andrejs Šorats, EOC prezidents Janezs Kocijančičs, Baltkrievijas sporta un tūrisma ministrs Aļaksandrs Šamka, Baltkrievijas nacionālās olimpiskās komitejas pirmais viceprezidents Andrejs Astaševičs, 2. Eiropas spēļu 2019. gada direktors Georgijs Katuļins un Eiropas Olimpisko komitejas ģenerālsekretārs Rafaels Pagnoci.

Organizatoru komiteja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gada 12. maijā Baltkrievijas prezidents Aļaksandrs Lukašenka parakstīja dekrētu par II Eiropas spēļu 2019. gada direktorāta izveidi.[15] Fonda dibinātāji ir Nacionālā olimpiskā komiteja, Minskas pilsētas izpildkomiteja un Baltkrivijas sporta un tūrisma ministrija. Baltkrievijas Republikas Nacionālās olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Georgijs Katuļins tika iecelts par fonda dibinātāju 2017. gada augustā.[16][17] 2017. gada novembrī tika izveidota oficiālā spēļu tīmekļa vietne.

2019. gada aprīlī Lukašenka paziņoja, ka spēles iekļausies budžetā un laikā un, ka „viss atbilst augstākajiem standartiem”.[18] Baltkrievijas premjerministrs un organizatoriskās komitejas vadītājs Sergejs Rumass norādīja, ka viss tiks pabeigts līdz 15. maijam.[19][20]

2019. gada 20. maijā Lukašenka parakstīja dekrētu Nr.191 "Par drošības pasākumiem 2. Eiropas Spēļu laikā Baltkrievijā".[21]

Brīvprātīgie[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brīvprātīgo atlase 2017. gada septembrī „Dobrofest” laikā un beidzās 2019. gada 1. aprīlī.[22] 2019. gada aprīlī, brīvprātīgo tīkla vadītāja Nadežda Anisoveca paziņoja, ka ir saņemti 24 000 pieteikumi, kas ir par 8000 vairāk nekā nepieciešams spēlēm.[23] Lielākā daļa no tiem bija Baltkrievijas universitāšu studenti. Pieteikumi tika saņemti arī no 52 citām valstīm, ieskaitot Krieviju, Austrāliju, ASV, Meksiku un Ēģipti.[22] Kandidāta pamatprasība bija komunikācijas prasmes un augsta angļu valodas prasme.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Gundars Galkins. «Nākamās Eiropas spēles 2019. gadā notiks Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā». lsm.lv (LSM), 2016. gada 12. oktobris. Skatīts: 2018. gada 12. jūlijs.
  2. «Minska iegūst tiesības uzņemt otrās Eiropas spēles». delfi.lv (Delfi). 2016. gada 21. oktobris. Skatīts: 2018. gada 12. jūlijs.
  3. 3,0 3,1 3,2 «European Games MINSK 2019». Belarus.by. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 11. maijs.
  4. «The 2nd European Games 2019». Embassy of the Republic of Belarus in the Republic of Indonesia. 6. lpp. Skatīts: 2019. gada 11. maijs.
  5. «ABOUT THE GAMES». Minsk 2019 (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 29. augustā. Skatīts: 2018. gada 12. jūlijs.
  6. «Netherlands to host second European Games in 2019». SBS News. 2015. gada 17. maijs. Skatīts: 2019. gada 31. maijs.
  7. «Netherlands chosen to host 2019 European Games». BBC. Skatīts: 2019. gada 21. februāris.
  8. «Netherlands to host 2019 European Games». European Table Tennis Union. 2015. gada 16. maijs. Skatīts: 2019. gada 31. maijs.
  9. «Dutch plan nationwide bid for 2019 European Games». Reuters. 2015. gada 29. aprīlis. Skatīts: 2019. gada 31. maijs.
  10. «Netherlands steps up 2019 European Games bid». Sport Business. Skatīts: 2019. gada 31. maijs.
  11. «Netherlands Secure 2019 European Games - On the Scene». Around the Rings. 2015. gada 16. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. maijā. Skatīts: 2019. gada 31. maijs.
  12. «Netherlands pulls out of staging 2019 European Games». The Guardian. Skatīts: 2019. gada 21. februāris.
  13. «Netherlands pulls out of hosting 2019 European Games». Stuff.nz. 2015. gada 11. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 31. maijs.
  14. «European Games: Netherlands pulls out as 2019 hosts». BBC. Skatīts: 2019. gada 21. februāris.
  15. «II European Games 2019 Directorate set up». National Olympic Committee of the Republic of Belarus. 2017. gada 12. maijs. Skatīts: 2019. gada 12. maijs.
  16. «Katulin George». National Olympic Committee of the Republic of Belarus. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 12. maijā. Skatīts: 2019. gada 12. maijs.
  17. Daniel Etchells. «Minsk 2019 chief executive re-appointed Belarus National Olympic Committee secretary general». Inside the Games, 2017. gada 5. oktobris. Skatīts: 2019. gada 12. maijs.
  18. «PRESIDENT ALEKSANDR LUKASHENKO EMPHASISES SIGNIFICANCE OF EUROPEAN GAMES FOR BELARUS». Around the Rings. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 12. maijā. Skatīts: 2019. gada 12. maijs.
  19. Mike Rowbottom. «Minsk 2019 facilities ready by May 15 as project stays on budget». Inside the Games, 2019. gada 22. aprīlis. Skatīts: 2019. gada 12. maijs.
  20. «Minsk European Games stay on budget». Belarus News. 2019. gada 15. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 12. maijs.
  21. «On security measures during the 2nd European Games in Belarus». President of the Republic of Belarus. 2019. gada 20. maijs. Skatīts: 2019. gada 2. jūnijs.
  22. 22,0 22,1 «Registration to join European Games volunteer program open till 1 April 2019». Belarus News. 2017. gada 25. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 12. maijs.
  23. Mike Rowbottom. «Appeal for volunteers at Minsk 2019 attracted more than 24,000 applicants». Inside the Games, 2019. gada 9. aprīlis. Skatīts: 2019. gada 12. maijs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]