Marģers Vestermanis
| ||||||||||||||||||||
Marģers Vestermanis (dzimis 1925. gada 18. septembrī Rīgā)[1] ir Latvijas ebreju vēsturnieks, muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātājs un bijušais direktors.[2] Latvijas vēsturnieku komisijas loceklis.[3]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1925. gadā Rīgā kā jaunākais no trim bērniem vācvalodīgā ebreju ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas 10. vācu pamatskolā Strēlnieku ielā (līdz 1933. gadam), pēc tam — ebreju privātģimnāzijā Ezra. Ieguva ebreju reliģisko izglītību, skolas laikā mācījies kopā ar Valentīnu Freimani. 1941. gadā pēc Latvijas vācu okupācijas tika ieslodzīts Rīgas geto, kur viņš strādāja par namdara palīgu, palīdzot pretestības kustībai geto iekšienē.[1] Vēlāk atradās Mežaparka koncentrācijas nometnē, no 1943. gada novembra — Dundagas koncentrācijas nometnē. Bēga ieslodzīto nāves marša uz Liepāju laikā Ugāles apkārtnē un pievienojās Alfrēda Veismaņa vadītajiem padomju partizāniem.[1] Vienīgais no visas ģimenes izdzīvoja holokaustā — pārējie radinieki tika nogalināti Rumbulas masu slaktiņos.[4][5]
Pēc kara Marģers Vestermanis studēja vēsturi Latvijas Universitātē, 1949. gadā viņš apprecējās ar ārsti Havu (Ievu), dzimušu Šneuru.[1] Strādāja Latvijas Valsts vēstures arhīvā, pētīja Latvijas ebreju vēsturi un Atmodas kustības laikā 1989. gadā nodibināja muzeju "Ebreji Latvijā". Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1998. gadā viņš tika iecelts par Latvijas vēsturnieku komisijas locekli, kura pēta nacistu okupācijas un holokausta laiku.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]M. Vestermanis ir publicējis vairākas grāmatas un zinātniskus rakstus par ebreju un holokausta vēsturi Latvijā.[6] Scenārija autors vai zinātniskais konsultants režisora Rodrigo Rikarda 1999. un 2000. gadā uzņemtajām dokumentālajām filmām "Mīli savu tuvāko", "Žanis un citi", "Glābēji un izglābtie".[7][8][9]
Apbalvojumi un pagodinājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Cildinājuma raksts[10]
- Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors[11]
- Herberta Samuela balva par iecietību[12]
- Triju Zvaigžņu ordenis, V šķira (2006)[13][14]
- Austrijas holokausta upuru piemiņas dienesta balva (2015)[15]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Eju tumšā mežā kā mājās - Rīgas Laiks». www.rigaslaiks.lv (latviešu). 2017-01-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-02-24. Skatīts: 2018-11-19.
- ↑ «Muzejs "Ebreji Latvijā" | Muzeja vēsture». www.ebrejumuzejs.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-23. Skatīts: 2018-11-19.
- ↑ «Vēsturnieku komisija | Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa». www.president.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-03-21. Skatīts: 2019-02-23.
- ↑ Margers Vestermanis: Versuch einer Selbstbiographie. In: Shalom. Das europäische jüdische Magazin, Heft Herbst 2000, abgerufen am 1. Mai 2014
- ↑ Datenblatt mit den Metadaten zur Aufnahme eines Interviews mit Marģers Vestermanis im Jahre 1998
- ↑ Margers Vestermanis. Juden in Riga. Bremen : Edition Temmen, 1995-7. ISBN 9783861082637.
- ↑ «Rumbula's Echo» (angļu). rumbulasecho.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-03-29. Skatīts: 2015-3-30.
- ↑ Jelgavas pilsētas bibliotēka. «Visi ievērojamie cilvēki Jelgavā - Jelgavas pilsētas bibliotēka». www.jelgavasbiblioteka.lv. Skatīts: 2018-11-19.[novecojusi saite]
- ↑ «Rodrigo Aivars Rikards | www.makslinieki.lv | (LRSP) Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs». www.makslinieki.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-05-09. Skatīts: 2018-11-19.
- ↑ «Valsts prezidents pasniedz Cildinājuma rakstu Marģeram Vestermanim». www.president.lv (latviešu). Skatīts: 2020-09-21.
- ↑ «Goda doktori». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 2. augustā. Skatīts: 2018. gada 19. novembrī.
- ↑ Nadja Cornelius «Ein seltener Mensch». Lettland: Der jüdische Historiker Margers Vestermanis erhielt Herbert-Samuel-Preis in Riga 01.03.2007
- ↑ «Piešķir ordeņus» (latviešu). diena.lv. Skatīts: 2015-04-03.
- ↑ «Par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu». likumi.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-02-24. Skatīts: 2019-02-23.
- ↑ «A legend of Latvia’s Jewish community celebrates his 90th birthday». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 24. februārī. Skatīts: 2018. gada 19. novembrī.
|