Valtenberģu muiža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Valtenberģu muiža
Valtenberģu muiža
Valtenberģu muiža (Latvija)
Valtenberģu muiža
Valtenberģu muiža
Citi nosaukumi
  • Mazsalacas muiža
  • Valtenberģes muiža
Vispārīga informācija
Arhitektūras stils Klasicisms
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Mazsalaca, Mazsalacas novads, Latvija
Koordinātas 57°51′44″N 25°02′12″E / 57.862282438265°N 25.036646889998°E / 57.862282438265; 25.036646889998Koordinātas: 57°51′44″N 25°02′12″E / 57.862282438265°N 25.036646889998°E / 57.862282438265; 25.036646889998
Pabeigta 1790
Oficiālais nosaukums: Valtenberģu muižas apbūve
Aizsardzības numurs 6907
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 18. decembris

Valtenberģu muiža, arī Mazsalacas pilsmuiža (vācu: Schloß-Salishof), atrodas Mazsalacā, Mazsalacas novadā, Latvijā, Salacas upes krastā. Kopš 2015. gada bijušajā muižas kungu mājā atrodas Mazsalacas novada muzejs.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valtenberģu muiža (Salisburg, 1804).
Valtenberģu muiža

Valtenberģu muižas latviskais nosaukums, iespējams, cēlies no muižas īpašnieka Balcera Falkenberga vārda. Falkenberga dzimta te dzīvojusi no 16. gadsimta vidus līdz 17. gadsimta vidum. Zviedru Vidzemes laikā 1680. gadā par muižas īpašnieku kļuva zviedru feldmaršals un Vidzemes ģenerālgubernators Kristers Horns. Pēc muižu redukcijas tā nonāca Zviedrijas karaļa īpašumā. Pēc Lielā Ziemeļu kara 1724. gadā par īpašnieku kļuva Krievijas impērijas galma tiesas viceprezidents Vilhelms Georgs fon Felkerzāms, 19. gadsimta sākumā — fon Fītinghofu dzimta.[2] Muižas kalpotāju mājā 1872. gadā dzimis Augusts Kirhenšteins.[3] 1905. gada revolūcijas laikā muižas kungu māju nodedzināja. Vilhelms Bokslafs vadīja muižas atjaunošanas darbus. Pēc 1920. gada zemes reformas Valtenberga muižu sadalīja 200 vienībās (no tām 39 bijušās rentes mājas) 4245 ha kopplatībā, pils ēkā iekārtoja Mazsalacas valsts ģimnāziju.[4] No 1929. līdz 1932. gadam notika pils rekonstrukcija, lai to pielāgotu skolas vajadzībām.

Apbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tagadējās muižas apbūve veidojusies galvenokārt no 18. gadsimta otrās puses līdz 19. gadsimta pirmajai pusei, dažas ēkas tikušas celtas arī 19. gadsimta otrajā pusē. Galvenā muižas pils ir celta 1780. gadā klasicisma stilā, iespējams, projekta autors ir Drēzdenes arhitekts Fridrihs Augusts Krubzāciuss. No mūra celtajai ēkai ir trīs stāvi, stāvs mansarda jumts. 1. stāvā bijušas saimniecības telpas, 2. stāvā — muižas īpašnieka apartamenti, 3. — telpas viesiem. Ap muižas pili 18.—19. gadsimtā tika ierīkots 66,5 ha liels regulāra plānojuma parks.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mazsalacas novada muzejs darbosies Valtenberģu muižas telpās lsm.lv 2015. gada 5. septembrī
  2. 2,0 2,1 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 671. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
  3. Alberts Zarāns. Latvijas pilis un muižas. Rīga, 2006. 226. lpp. ISBN 9984-785-05-X.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīca. XIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 26 198. sleja.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]