Ansis Epners

Ansis Epners;
Dzimis	1937. gada 26. oktobrī; Rīga, Latvija
Miris	2003. gada 2. aprīlī (65 gadu vecumā); Rīga, Latvija
Nodarbošanās	Kinorežisors

Ansis Epners (dzimis 1937. gada 26. oktobrī Rīgā, miris 2003. gada 2. aprīlī Rīgā)^[1] bija latviešu kinorežisors. A. Epners ir mākslas zinātņu maģistrs, Nopelniem bagātais mākslas darbinieks, Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējs.^[2] Viņam pieder ideja 1977. gadā dibinātā kinofestivāla balvu nosaukt aizbildņa un pārcēlāja Lielā Kristapa vārdā^[3].

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Epners ir dzimis Rīgā, Latvijas armijas virsnieka ģimenē. Anša tēvs miris izsūtījumā Noriļskā^[4]. 1957. gadā beidzis Mazsalacas vidusskolu,^[5]^[6] 1962. gadā absolvējis Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti, tāpat 1971. gadā beidzis Augstākos režisoru kursus Maskavā.^[1] 1962. gadā A. Epners kļuva par Latvijas Televīzijas redaktoru, līdz 1968. gadā pameta šo posteni.^[1] Pēc tam kļuva par Rīgas kinostudijas režisoru (līdz 1991. gadam).^[1] 1991. gadā režisors kļuva par kino un video studijas AVE vadītāju.^[1] Laikā no 1993. līdz 1997. gadam viņš bija Latvijas Kinoproducentu asociācijas prezidents.^[1]

Visvairāk režisējis dokumentālās filmas, tai skaitā par vairākiem sportistiem, piemēram, Artūru Irbi ("Irbe: cilvēks un maska" — 1996), Mihailu Tālu ("Mihails Tāls. Pēc divdesmit gadiem" — 1980). Uzņēma kinožurnālus "Latvijas hronika", "Māksla", "Sporta apskats", "Padomju Latvija". Atveidoja nelielas lomas filmās "Pēdējā reportāža" (Dzidra Ritenberga, 1986), "Piejūras klimats" (Rolands Kalniņš, 1974), "Pieskāriens" (Rostislavs Gorjajevs, 1973)^[7].

Lielā Kristapa balvu ir saņēmušas vairākas A. Epnera režisētās filmas: "Četri meklē miljonu" kā labākā dokumentālā filma 1979.gadā, kinohroniku balva un diploms par filmu "Labas gribas spēles" 1986.gadā, dokumentālfilma "Es esmu latvietis " atzīta par labāko 1990.gadā, mākslas filma "Būris" - Alberta Bela psiholoģiskā romāna ekranizācija, ir saņēmusi labākās filmas balvu 1993.gadā, labākais dokumentālā kino operatora darbs ar filmu "No Everesta līdz paradīzei" 2000.gadā^[8].

2002. gadā ticis apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.^[1] 2003.gadā tika izdota viņa sarakstītā «Anša ceļa grāmata» ar ceļojumu stāstiem, dzeju un dažādiem foto materiāliem^[9]. Mākslinieks ir apbedīts otrajos Lielajos Meža kapos^[10].

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1969. "Latvijas augļu konservi"
1970. "Dzīvs" (Skolotājs Arnolds Cīrulis)
1971. "Lidojums naktī"
1971. "Rīga akmenī un bronzā"
1972. "Spāru laiks"
1972. "Oškalna stunda"
1973. "Gājiens ar zirdziņu"
1973. "Atzīšanās" (TTT, stāsta Dzintra Grundmane)
1974. "Vīru spēle" (Rīgas Dinamo hokeja komanda)
1974. "Ugunszīme"
1975. "Kristapa mazdēls" (Ārsts Manfrēds Essi-Ezings)
1975. "Vienība"
1976. "Brāļi Kaudzītes"
1976. "Nostāsti"
1976. "Roberts Eihe"
1977. "Namiņš uz riteņiem"
1978. "Sergejs Eizenšteins. Priekšvārds"
1978. "Sergejs Eizenšteins. Post scriptum"
1979. "Četri meklē miljonu"
1980. "Mihails Tāls. Pēc divdesmit gadiem"
1980. "Lielvārdes josta"
1980. "Sasaukšanās"
1981. "Emīls Dārziņš"
1981. "Krustsolis"
1983. "Asinsaina" (Atskurbtuves nakts dzīve)
1983. "Atbalss"
1983. "Latvija manas mājas"
1984. "Monumente" (Johans Kristaps Broce)
1984. "Aiziet!"

1984. "Vēstules sievietei"
1985. "Virsdiriģenti"
1986. "Labas gribas spēles"
1986. "Rēriha miera karogs"
1987. "Izlūkbrauciens"
1988. "Vārti"
1989. "Disidents"
1990. "Es esmu latvietis"
1990. "Skrejošais Orfejs"
1991. "An-moks"
1992. "Līdz Albervilai 0,02 sekundes"
1992. "Māja kā ideja"
1993. "Būris"
1994. "Irbe: cilvēks un maska"
1995. "Klusā nedēļa ar Tālu"
1995. "Esmu dzimis Rīgā"
1996. "Kam skan zvans?"
1997. "Spēles ar akmeņiem"
1998. "No Everesta līdz paradīzei"
1999. "Džambo, Kilimandžaro!"
1999. "Meksikā kopā ar Andrés el Letón"
1999. "Pilsētas dominante"
2000. "Austrālijas sirdsakmens"
2000. "Cilvēks no soliņa"
2000. "Kalnietis no Cielēniem"
2000. "Latvijas šķēpi"
2001. "800 tosti Rīgai"
2001. "Atvadas no Klaidoņa"
2002. "Dalai Lama. Latvija"

Kinožurnāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padomju Latvija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1971. "PSRS Sporta filmu festivāls Rīgā" (Padomju Latvija Nr.2)
1975. "Tilti" (Padomju Latvija Nr.17)

Māksla[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1985. Māksla Nr.3 - scenārija autors

Sporta apskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1969. "Maratons" (Sporta apskats Nr.3)
1971. "Rīgas Dinamo hokejisti, PSRS čempionāts daiļslidošanā" (Sporta apskats Nr.1)
1972. "Skolēnu sports, olimpiādes kandidāti" (Sporta apskats Nr.2)
1972. "TTT atkal Eiropas kauss, šaha simultānspēlē Aivars Ģipslis un Mihails Tāls, Latvijas klinšu kāpēju čempionāts" (Sporta apskats Nr.2)
1972. "Baltijas regate, PSRS čempionāts riteņbraukšanā trekā" (Sporta apskats Nr.3)

Latvijas hronika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1991. - Latvijas hronika Nr.11
1991. - Latvijas hronika Nr.22
1991. - Latvijas hronika Nr.23

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 ^1,6 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 437. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
↑ Dita Rietuma. «Cilvēks orķestris». diena.lv, 2001. Skatīts: 2016. gada 24. decembrī.
↑ «Lielā Kristapa balvas vēsture.». irir.lv. Skatīts: 2015. gada 13. martā.^{[novecojusi saite]}
↑ «Miris kinorežisors Ansis Epners.». tvnet.lv. Skatīts: 2015. gada 13. martā.
↑ «Mūžībā aizgājis Ansis Epners». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 5. jūlijā.
↑ «Miris Ansis Epners». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 5. jūlijā.
↑ «Ansis Epners.». nekropole.info. Skatīts: 2015. gada 9. martā.
↑ Kristīne Giluce. «Filmu festivāls “Lielais Kristaps”.». ir.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 25. martā. Skatīts: 2015. gada 9. martā.
↑ Kalvis Zalcmanis. «Ansis Epners «Anša ceļa grāmata».». tvnet.lv. Skatīts: 2015. gada 13. martā.^{[novecojusi saite]}
↑ «Kinoteātrī "K.Suns" notiks Anša Epnera filmu seansi.». tvnet.lv. Skatīts: 2015. gada 13. martā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šī režisora biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[lat-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 ^1,6 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 437. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.

[2] Dita Rietuma. «Cilvēks orķestris». diena.lv, 2001. Skatīts: 2016. gada 24. decembrī.

[3] «Lielā Kristapa balvas vēsture.». irir.lv. Skatīts: 2015. gada 13. martā.^{[novecojusi saite]}

[4] «Miris kinorežisors Ansis Epners.». tvnet.lv. Skatīts: 2015. gada 13. martā.

[diena-5] «Mūžībā aizgājis Ansis Epners». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 5. jūlijā.

[delfi-6] «Miris Ansis Epners». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 5. jūlijā.

[nekroepner-7] «Ansis Epners.». nekropole.info. Skatīts: 2015. gada 9. martā.

[kristepner-8] Kristīne Giluce. «Filmu festivāls “Lielais Kristaps”.». ir.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 25. martā. Skatīts: 2015. gada 9. martā.

[9] Kalvis Zalcmanis. «Ansis Epners «Anša ceļa grāmata».». tvnet.lv. Skatīts: 2015. gada 13. martā.^{[novecojusi saite]}

[10] «Kinoteātrī "K.Suns" notiks Anša Epnera filmu seansi.». tvnet.lv. Skatīts: 2015. gada 13. martā.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]