Ansis Epners

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ansis Epners
Ansis Epners
Dzimis 1937. gada 26. oktobrī
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miris 2003. gada 2. aprīlī (65 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Nodarbošanās Kinorežisors

Ansis Epners (dzimis 1937. gada 26. oktobrī Rīgā, miris 2003. gada 2. aprīlī Rīgā)[1] bija latviešu kinorežisors. A. Epners ir mākslas zinātņu maģistrs, Nopelniem bagātais mākslas darbinieks, Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējs.[2] Viņam pieder ideja 1977. gadā dibinātā kinofestivāla balvu nosaukt aizbildņa un pārcēlāja Lielā Kristapa vārdā[3].

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Epners ir dzimis Rīgā, Latvijas armijas virsnieka ģimenē. Anša tēvs miris izsūtījumā Noriļskā[4]. 1957. gadā beidzis Mazsalacas vidusskolu,[5][6] 1962. gadā absolvējis Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti, tāpat 1971. gadā beidzis Augstākos režisoru kursus Maskavā.[1] 1962. gadā A. Epners kļuva par Latvijas Televīzijas redaktoru, līdz 1968. gadā pameta šo posteni.[1] Pēc tam kļuva par Rīgas kinostudijas režisoru (līdz 1991. gadam).[1] 1991. gadā režisors kļuva par kino un video studijas AVE vadītāju.[1] Laikā no 1993. līdz 1997. gadam viņš bija Latvijas Kinoproducentu asociācijas prezidents.[1]

Visvairāk režisējis dokumentālās filmas, tai skaitā par vairākiem sportistiem, piemēram, Artūru Irbi ("Irbe: cilvēks un maska" — 1996), Mihailu Tālu ("Mihails Tāls. Pēc divdesmit gadiem" — 1980). Uzņēma kinožurnālus "Latvijas hronika", "Māksla", "Sporta apskats", "Padomju Latvija". Atveidoja nelielas lomas filmās "Pēdējā reportāža" (Dzidra Ritenberga, 1986), "Piejūras klimats" (Rolands Kalniņš, 1974), "Pieskāriens" (Rostislavs Gorjajevs, 1973)[7].

Lielā Kristapa balvu ir saņēmušas vairākas A. Epnera režisētās filmas: "Četri meklē miljonu" kā labākā dokumentālā filma 1979.gadā, kinohroniku balva un diploms par filmu "Labas gribas spēles" 1986.gadā, dokumentālfilma "Es esmu latvietis " atzīta par labāko 1990.gadā, mākslas filma "Būris" - Alberta Bela psiholoģiskā romāna ekranizācija, ir saņēmusi labākās filmas balvu 1993.gadā, labākais dokumentālā kino operatora darbs ar filmu "No Everesta līdz paradīzei" 2000.gadā[8].

2002. gadā ticis apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[1] 2003.gadā tika izdota viņa sarakstītā «Anša ceļa grāmata» ar ceļojumu stāstiem, dzeju un dažādiem foto materiāliem[9]. Mākslinieks ir apbedīts otrajos Lielajos Meža kapos[10].

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1969. "Latvijas augļu konservi"
  • 1970. "Dzīvs" (Skolotājs Arnolds Cīrulis)
  • 1971. "Lidojums naktī"
  • 1971. "Rīga akmenī un bronzā"
  • 1972. "Spāru laiks"
  • 1972. "Oškalna stunda"
  • 1973. "Gājiens ar zirdziņu"
  • 1973. "Atzīšanās" (TTT, stāsta Dzintra Grundmane)
  • 1974. "Vīru spēle" (Rīgas Dinamo hokeja komanda)
  • 1974. "Ugunszīme"
  • 1975. "Kristapa mazdēls" (Ārsts Manfrēds Essi-Ezings)
  • 1975. "Vienība"
  • 1976. "Brāļi Kaudzītes"
  • 1976. "Nostāsti"
  • 1976. "Roberts Eihe"
  • 1977. "Namiņš uz riteņiem"
  • 1978. "Sergejs Eizenšteins. Priekšvārds"
  • 1978. "Sergejs Eizenšteins. Post scriptum"
  • 1979. "Četri meklē miljonu"
  • 1980. "Mihails Tāls. Pēc divdesmit gadiem"
  • 1980. "Lielvārdes josta"
  • 1980. "Sasaukšanās"
  • 1981. "Emīls Dārziņš"
  • 1981. "Krustsolis"
  • 1983. "Asinsaina" (Atskurbtuves nakts dzīve)
  • 1983. "Atbalss"
  • 1983. "Latvija manas mājas"
  • 1984. "Monumente" (Johans Kristaps Broce)
  • 1984. "Aiziet!"
  • 1984. "Vēstules sievietei"
  • 1985. "Virsdiriģenti"
  • 1986. "Labas gribas spēles"
  • 1986. "Rēriha miera karogs"
  • 1987. "Izlūkbrauciens"
  • 1988. "Vārti"
  • 1989. "Disidents"
  • 1990. "Es esmu latvietis"
  • 1990. "Skrejošais Orfejs"
  • 1991. "An-moks"
  • 1992. "Līdz Albervilai 0,02 sekundes"
  • 1992. "Māja kā ideja"
  • 1993. "Būris"
  • 1994. "Irbe: cilvēks un maska"
  • 1995. "Klusā nedēļa ar Tālu"
  • 1995. "Esmu dzimis Rīgā"
  • 1996. "Kam skan zvans?"
  • 1997. "Spēles ar akmeņiem"
  • 1998. "No Everesta līdz paradīzei"
  • 1999. "Džambo, Kilimandžaro!"
  • 1999. "Meksikā kopā ar Andrés el Letón"
  • 1999. "Pilsētas dominante"
  • 2000. "Austrālijas sirdsakmens"
  • 2000. "Cilvēks no soliņa"
  • 2000. "Kalnietis no Cielēniem"
  • 2000. "Latvijas šķēpi"
  • 2001. "800 tosti Rīgai"
  • 2001. "Atvadas no Klaidoņa"
  • 2002. "Dalai Lama. Latvija"

Kinožurnāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padomju Latvija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1971. "PSRS Sporta filmu festivāls Rīgā" (Padomju Latvija Nr.2)
  • 1975. "Tilti" (Padomju Latvija Nr.17)

Māksla[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1985. Māksla Nr.3 - scenārija autors

Sporta apskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1969. "Maratons" (Sporta apskats Nr.3)
  • 1971. "Rīgas Dinamo hokejisti, PSRS čempionāts daiļslidošanā" (Sporta apskats Nr.1)
  • 1972. "Skolēnu sports, olimpiādes kandidāti" (Sporta apskats Nr.2)
  • 1972. "TTT atkal Eiropas kauss, šaha simultānspēlē Aivars Ģipslis un Mihails Tāls, Latvijas klinšu kāpēju čempionāts" (Sporta apskats Nr.2)
  • 1972. "Baltijas regate, PSRS čempionāts riteņbraukšanā trekā" (Sporta apskats Nr.3)

Latvijas hronika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1991. - Latvijas hronika Nr.11
  • 1991. - Latvijas hronika Nr.22
  • 1991. - Latvijas hronika Nr.23

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 437. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
  2. Dita Rietuma. «Cilvēks orķestris». diena.lv, 2001. Skatīts: 2016. gada 24. decembrī.
  3. «Lielā Kristapa balvas vēsture.». irir.lv. Skatīts: 2015. gada 13. martā.[novecojusi saite]
  4. «Miris kinorežisors Ansis Epners.». tvnet.lv. Skatīts: 2015. gada 13. martā.
  5. «Mūžībā aizgājis Ansis Epners». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 5. jūlijā.
  6. «Miris Ansis Epners». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 5. jūlijā.
  7. «Ansis Epners.». nekropole.info. Skatīts: 2015. gada 9. martā.
  8. Kristīne Giluce. «Filmu festivāls “Lielais Kristaps”.». ir.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 25. martā. Skatīts: 2015. gada 9. martā.
  9. Kalvis Zalcmanis. «Ansis Epners «Anša ceļa grāmata».». tvnet.lv. Skatīts: 2015. gada 13. martā.[novecojusi saite]
  10. «Kinoteātrī "K.Suns" notiks Anša Epnera filmu seansi.». tvnet.lv. Skatīts: 2015. gada 13. martā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]