Pāriet uz saturu

McLaren

Vikipēdijas lapa
McLaren
Pilns nosaukums McLaren F1 Team
Valsts Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Bāze Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Vokinga, Sari, Apvienotā Karaliste
Komandas direktors (-i) Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Zaks Brauns
Tehniskais direktors (-i) Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Džeimss Kī
Dibinātājs (-i) Valsts karogs: Jaunzēlande Brūss Maklārens
Piloti 81

. Valsts karogs: Austrālija Oskars Piastri
4. Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lando Noriss

Šasija MCL36
Dzinējs Mercedes F1 M13 E
Riepas Pirelli
Formula 1 statistika
Debija 1966. gada Monako Grand Prix
Pēdējā sacīkste [[2023

. gada F1 sezona|2023 ]]. gada Beļģijas Grand Prix

Aizvadītās sacīkstes 909 (904 starti)
Konstruktoru kausi 8 (1974, 1984, 1985, 1988, 1989, 1990, 1991, 1998)
Čempiona tituli 12 (1974, 1976, 1984, 1985, 1986, 1988, 1989, 1990, 1991, 1998, 1999, 2008)
Uzvaras 183
Pole position¹ 156
Ātrākie apļi 160
2023. gada pozīcija 5. (103 punkti)
 ¹ pirmās starta vietas

McLaren ir Formula 1 autosacīkšu komanda, kuru dibināja jaunzēlandiešu F1 pilots Brūss Maklārens. Komanda savulaik ir piedalījusies arī IndyCar, CanAm un Lemānas 24 stundu sacīkstēs.

Šobrīdējā komanda ir Bruce McLaren Racing un Project 4 apvienojums. Tās daļējs īpašnieks un apvienotās komandas dibinātājs ir Rons Deniss, kurš bija arī komandas vadītājs līdz 2009. gadam, kad viņš šo amatu pameta.[1] Pēc viņa par komandas vadītāju kļuva ilggadējais palīgs Mārtins Vitmāršs.

Komandas dibinātājs — Brūss Maklārens

1963. gadā Brūss Maklārens dibināja Bruce McLaren Motor Racing. Komanda debitēja trīs gadus vēlāk, 1966. gada Monako Grand Prix. Sākotnēji tika izmantoti Ford dzinēji, taču pēc pirmās sacīkstes tika pieņemts lēmums par pāriešanu uz Serenissima. Šie dzinēji bija mazāk jaudīgi, toties izturīgāki. Pirmos divus gadus komandas vienīgais pilots bija pats Maklārens, bet 1968. gadā viņam pievienojās tautietis un pasaules čempions Denijs Halms. Šī sezona bija ļoti veiksmīga, jo abiem izdevās izcīnīt uzvaras. Nākamajā gadā pilotu sastāvs palika nemainīgs un tika izcīnīta viena uzvara Halma izpildījumā — tas notika sezonas pēdējā sacīkstē.

Fitipaldi 1974. gada Lielbritānijas Grand Prix

Komandai bija katastrofāls dekādes sākums. Tā piedalījās Indy 500, taču Halms piedzīvoja avāriju treniņos un apdedzināja rokas. Pīters Revsons viņu aizvietoja, tomēr izstājās. 1970. gada 2. jūlijā smagā avārijā Gudvudas festivālā gāja bojā komandas dibinātājs Brūss Maklārens. Komandas vadību pārņēma viņa biznesa partneris Tedijs Meijers. 1970. un 1971. gados komanda palika bez uzvarām. Pirmo F1 uzvaru kopš Brūsa nāves Halms izcīnīja 1972. gada Dienvidāfrikas Grand Prix. 1974. gadā Emersons Fitipaldi pievienojās komandai pārejot no Lotus un izcīnīja komandai gan pirmo čempiona titulu, gan konstruktoru kausu. Nākamā gada beigās viņš devās uz sava brāļa Vilsona komandu Fittipaldi Automotive. 1976. gadā Džeimss Hants kļuva par čempionu apsteidzot Nikiju Laudu tikai par punktu. Hants trīs reizes uzvarēja 1977. gadā, taču tās bija dekādes pēdējās uzvaras.


Senna 1988. gada Kanādas Grand Prix
Prosts 1984. gada Vācijas Grand Prix

Šobrīdējā komanda ir iepriekšējās un Ronam Denisam piederošās F2 komandas apvienojums. Apvienošana notika 1980. gadā. 1981. gadā Deniss un viņa biznesa partneri izpirka komandu. 1983. gadā Mansūrs Odžehs, tā laika Williams sponsors kļuva par McLaren partneri. Kopš apvienošanas visu formulu modeļu nosaukumu sākumā bija MP4, kas sākotnēji nozīmēja Marlboro Project 4, jo Marlboro tolaik bija komandas galvenais sponsors. Kopš 1997. gada tas ir izmainīts uz McLaren Project 4 sakarā ar to, ka Marlboro tolaik kļuva par Ferrari galveno sponsoru. Vislabākie komandas laiki bija agrā Denisa vadības periodā. Dekādes vidū komandā brauca tādi piloti kā Nikijs Lauda, Keke Rosbergs, Alēns Prosts un Stefans Johansons. Tajā laikā McLaren kļuva par pirmo komandu, kura savas šasijas uzbūcē lieto oglekļa monoksīdu.

1984. gadā Nikijs Lauda kļuva par pasaules čempionu ar McLaren, kā arī palīdzēja komandai izcīnīt konstruktoru kausu. Pēc gada Alēns Prosts kļuva par pirmo F1 pasaules čempionu no Francijas, bet komanda veiksmīgi aizstāvēja pirms gada izcīnīto kausu. Par spīti zaudējumiem Williams nākamajos divos gados, britu komanda spēja pārliecināt Honda motoru rūpnīcu, ka viņiem ir jāmaina komanda no Williams uz McLaren sākot ar 1988. gadu. Tajā sezonā McLaren no uzvarām visās sacīkstēs patraucēja Airtons Sennas sadursme ar Žanu Luī Šlesēru Itālijas Grand Prix. 1989. gadā komanda atkal izcīnīja čempiona titulu un konstruktoru kausu.

Hekinens ar neveiksmīgo McLaren-Peugeot
Hekinens 1999. gada Kanādas Grand Prix

Prosts devās uz Ferrari 1990. gadā un viņa vietu komandā aizņēma Gerhards Bergers. Komanda turpināja dominēt pirmajos divos dekādes gados; abos čempiona titulu izcīnīja A. Senna, bet komanda izcīnīja konstruktoru kausu. 1992. gadā Williams pārtrauca komandas veiksmīgo sezonu strīpu. 1994. gadā no komandas aizgāja Senna un devās uz Williams. Komanda piedzīvoja ievērojamu kritumu rezultātos un šajā laikā McLaren brauca Maikls Andreti, Mika Hekinens un Maikls Blandels.

1995. gadā eksčempions Naidžels Mensels nobrauca divas sacīkstes komandā. Kopš 1996. gada McLaren piedzīvoja lēnu rezultātu augšupeju. Ar Hekinenu un Deividu Kulthārdu, kā arī ar jaunu sponsoru (West cigaretes) komanda 1997. gadā izcīnīja pirmo uzvaru četru gadu laikā. 1998. gadā Mika Hekinens izcīnīja čempiona titulu, bet komanda izcīnīja konstruktoru kausu. Nākamajā gadā tas atkārtojās, tikai konstruktoru kausu ieguva Ferrari.

Alonso 2007. gada Malaizijas Grand Prix

2000. gadā atkal notika sīva cīņa par titulu, tomēr šoreiz Hekinens zaudēja un Mihaels Šūmahers uzvarēja. Nākamajā gadā Kulthārds kļuva par vicečempionu, bet Hekinens sezonas gaitā paziņoja par to, ka vienu gadu nebrauks sacīkstēs. Vēlāk izrādījās, ka tā bija viņa pēdējā sezona F1. Hekinenu aizvietoja cits soms — Kimi Reikenens. Turpmāko trīs sezonu laikā komandas piloti izcīnīja tikai četras uzvaras.

2005. gadā Kulthārds bija spiests doties uz jaunizveidoto Red Bull, jo McLaren jau bija parakstījuši līgumu ar kolumbieti Huanu Pablo Montoiju. Reikenens cīnījās par titulu ar toreizējo Renault komandas pilotu, spāni Fernando Alonso, taču daudzās tehniskās ķibeles liedza viņam kopvērtējumā pakāpties augstāk par otro vietu. Arī konstruktoru kausā nedaudz pietrūka, lai McLaren izcīnītu titulu. 2006. gada sezona bija neveiksmīgāka: piloti nespēja pat izcīnīt vienu uzvaru. Sezonas vidū Montoija devās uz NASCAR un viņu aizvietoja Pedro de la Rosa. 2007. gadā Kimi Reikenens devās uz Ferrari, bet de la Rosa atgriezās pie saviem testpilota pienākumiem. Tā gada piloti bija Alonso un Luiss Hamiltons. Lielāko daļu sezonas viņi aizņēma pirmās divas vietas kopvērtējumā, tomēr sezonas noslēdzošajā sacīkstē titulu izcīnīja Reikenens. Abi McLaren piloti no viņa atpalika tikai vienu punktu. Visi komandas punkti konstuktoru kausā tika atņemti sakarā ar spiegošanas skandālu.

2007. gada novembra sākumā Fernando Alonso pameta komandu, bet 14. decembrī komanda noslēdza līgumu ar Heiki Kovalainenu. 2008. gada sezonas gaitā par galveno titula pretendentu kļuva Hamiltons, kurš arī izcīnīja titulu. 2009. gada sākumā Rons Deniss paziņoja, ka martā pametīs komandas vadītāja amatu, kuru ieņēma vairāk nekā 20 gadus.[1] Pirmā sezonas puse komandai neizdevās, tomēr sezonas beigās komanda sāka regulāri izcīnīt uzvaras un konstruktoru kausā bija 3. vietā.

2011. gada Singapūras GP — Džensons Batons

Kopš 2010. gada komandu pārstāv divi pasaules čempioni, Džensons Batons un Luiss Hamiltons. Savā otrajā sacīkstē jaunajā komandā (Austrālijas Grand Prix) Batons izcīnīja uzvaru.

Piezīmes un atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 Kevin Eason. «Ron Dennis leaves McLaren in safe hands». TimesOnline, 2009-01-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-06-04. Skatīts: 2009-01-17.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sporta tituli
Priekštecis:
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lotus
Valsts karogs: Itālija Ferrari
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Williams
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Williams
Formula 1 konstruktoru kausa ieguvēji
1974
19841985
19881991
1998
Pēctecis:
Valsts karogs: Itālija Ferrari
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Williams
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Williams
Valsts karogs: Itālija Ferrari