Mežainis
- Šis raksts ir par mitoloģisku būtni. Par Antona Čehova lugu skatīt rakstu Mežainis (luga).
Mežainis (krievu: Ле́ший) austrumslāvu mitoloģijā ir meža un zvēru saimnieks. Teikās mežainis ir kāds nolādēts cilvēks vai ļauns mironis, kas baida cilvēkus ar saviem smiekliem, nolaupa bērnus un līdzīgi kā vadātājs latviešu mitoloģijā maldina cilvēkus, lai tie apmaldītos mežā. Mežaiņa nolaupītie no viņa varot aizsargāties Mežaiņa mājās neko neēdot un no tām neko neņemot līdzi.[1]
Mežaini parasti attēlo zvērādās tērpušos, dažkārt arī ar ragiem, nagiem un citām zvēru daļām. Mežainim līdzīgi gari pazīstami arī rietumslāviem un citām pasaules tautām.[1]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Mitoloģijas enciklopēdija 2. Rīga : Latvijas enciklopēdija. 1994. 333. lpp. ISBN 5-89960-044-6.
 | Šis ar mitoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |