Dzimis mācītāja ģimenē. Mācījies ģimnāzijā Kuldīgā, Bērzaines ģimnāzijā, ģimnāzijās Rīgā un Treptovā (mūsdienās Tšebjatova). Latvijas brīvības cīņu laikā cīnījās landesvērā. 1919. gadā lielinieki nogalināja tēvu, bet Marnics no 1921. līdz 1927. gadam studēja Dancigas Tehniskajā augstskolā. Strādāja kā celtniecības inženieris. 1930. gadā ieguva doktora grādu.
1934. gadā izvirzījās kā SA funkcionārs. 1942. gadā ieguva SA grupenfīrera pakāpi un bija viens no jaunākajiem SA šāda ranga locekļiem. Pēc kara atkal darbojās celtniecībā, 1962. gadā nodibinot celtniecības inženieru biroju.
