Melnā Roka

Vikipēdijas lapa
Apvienošanās vai Nāve (Melnā Roka)
Black Hand, logo.png
Apvienošanās vai Nāve (Melnā Roka) simbols
Izveidots
  • 1901. gada augustā (kā Melnās Rokas apvienība)
  • May 1911. gada maijā (kā Apvienošanās vai Nāve)[1][2]
Tips Nelegāla militāra organizācija
Mērķis
Atrašanās vieta
Galvenās personas
Dragutins Dimitrijevičs

Melnā Roka (Serbu: Црна Рука/Crna Ruka), arī Apvienošanās vai Nāve (Serbu: Уједињење или смрт/Ujedinjenje ili Smrt) - serbu nacionālistu nelegāla militāra organizācija. Radās 1910. gadā, apvienojoties serbu virsniekiem, kuri 1903. gadā piedalījās asiņainā valsts apvērsumā, kura rezultātā tika nogalināts pēdējais Obrenoviču dinastijas Serbijas karalis Aleksandars Obrenovičs, bet varu ieguva konkurējošās dinastijas pārstāvis Petars Karadžordževičs.

Organizācijas mērķis bija panākt visu serbu apvienošanu vienā valstī, izmantojot jebkurus līdzekļus. Tā bija dziļi konspirēta organizācija, kuras biedri savstarpēji nebija pazīstami. Melnās Rokas vadītājs bija Serbijas armijas ģenerālštāba izlūkošanas vadītājs Dragutins Dimitrijevičs. Organizācijā bija arī Belgradas žandarmērijas priekšnieks, ģenerālštāba priekšnieka vietnieks un citas ietekmīgas militārpersonas.

Tā kā 1908. gadā Austroungārija bija anektējusi Bosniju un Hercegovinu, organizācijas tuvākais mērķis bija pretoties austriešu klātbūtnei Bosnijā. Izmantojot izdevību, ka Austroungārijas troņmantinieks Francis Ferdinands 1914. gadā 28. jūnijā bija plānojis apmeklēt Sarajevu, Melnā Roka organizēja atentātu, iesaistot Bosnijas nelegālās organizācijas Jaunā Bosnija (Mlada Bosna) biedrus. Ir viedoklis, ka Francis Ferdinands tika izraudzīts par atentāta mērķi, jo bija labvēlīgi noskaņots pret Austroungārijas slāvu iedzīvotājiem. Iegūstot varu, Francis Ferdinands varētu noskaņot slāvu iedzīvotājus lojāli Austroungārijai, kas neietilpa Melnās Rokas plānos. Kaut arī, pēc dažu vēsturnieku domām, Serbijas valdības vadītājs Nikola Pašičs zināja par atentāta gatavošanu un bija pret to, viņam nebija reālas varas, lai traucētu atentāta norisi.

Liktenīgu sakritību dēļ atentāts izdevās, un tā rezultātā 1914. gada 26. jūlijā sākās Pirmais pasaules karš.

Pēc tam, kad Austroungārijas karaspēks kara gaitā ieņēma Serbiju, Melnā Roka pamazām zaudēja ietekmi valdošajās aprindās, un pēc tā līdera Dragutina Dimitrijeviča sodīšanas ar nāvi par nodevību 1917. gada 11. jūnijā, faktiski beidza pastāvēt, bet serbu militāraju vidū sāka dominēt konkurējoša organizācija - monarhistiskā Baltā Roka (Bela Ruka).

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Gordon Martel. The Month that Changed the World: July 1914 and WWI. Oxford University Press, 2014. 58–60. lpp. ISBN 978-0191643279.
  2. John Paul Newman. Yugoslavia in the Shadow of War. Cambridge University Press, 2015. 29. lpp. ISBN 978-1107070769.