Melnā bērzubeka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Melnā bērzubeka
Leccinum melaneum
Melnā bērzubeka
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
KārtaBeku rinda (Boletales)
DzimtaBeku dzimta (Boletaceae)
ĢintsLācīši (Leccinum)
SugaMelnā bērzubeka (L. melaneum)
Melnā bērzubeka Vikikrātuvē

Melnā bērzubeka jeb Melnā aunu beka[1] (Leccinum melaneum, arī Leccinum roseofractum) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Reizēm tiek uzskatīta par parastās bērzubekas varietāti (Leccinum scabrum, var. melaneum).[2]

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnās bērzubekas Krievijā ap Rjazaņu.
  • Cepurīte: krāsa pelēkbrūna vai melngana līdz melnai. Forma sākumā pusapaļa, vēlāk polsterveida. Platums līdz 15 cm. Mīkstums balts, blīvs, ar patīkamu smaržu un maigu garšu, griezumu vietās krāsu nemaina.
  • Stobriņi: sākumā bālgani, vēlāk netīrā krēmkrāsā. Atveres sīkas, ieapaļas, baltas, sēnei augot kļūst netīrā krēmkrāsā, vecumā pelēkbrūnas.
  • Kātiņš: blīvs, uz leju paresnināts. Garums līdz 15 cm, resnums 2-4 cm. Ar sīkām, melnām zvīņām ciešākā slānī kā citām bērzubekām. Vecumā kļūst sīksts un šķiedrains.
  • Sporas: vārpstveida, gludas, medus dzeltenas, masā - olīvbrūnas, 15-23/5-7 µm. [3]
  • Bazīdijas: 27-35/11-13 µm.[4]

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērzu mikorizas sēne. Aug mitros bērzu un jauktos mežos, parasti augustā un septembrī, retāk jūnijā-jūlijā un oktobrī.[5]

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnā bērzubeka ir līdzīga vairākām citām bērzubekām, atšķirdamās no tām ar tumšāku cepurīti un tumšākām zvīņām uz kātiņa. Iespējamajai sajaukšanai nav kulināras nozīmes, visas bērzubekas ir gatavojamas vienādi.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Melnā bērzubeka
  2. Fichas Micologicas
  3. V.Lūkins, “Bekas”, Liesma, 1978. 63. lpp.
  4. О.Гапиенко, Я.Шапорова “Флора Беларуси. Грибы. Том 1. Boletales. Amanitales. Russulales”, 51. lpp.
  5. «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 157. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]