Melnsils ir vistālāk austrumos esošais Kurzemeslībiešu ciems. 19. gadsimtā visu apdzīvoto teritoriju gar Rīgas līča piekrasti no Sēņiem (apmēram 3 kilometrus no Kolkas uz Melnsila pusi) līdz pat Melnsilam sauca par Krustes ciemu. 1826. gadā šādu nosaukumu nesa visas sētas no Sēņu kalna līdz Dundagas un Ģipkas krustojumam. Tagad šajā vietā izšķir vairākas apdzīvotās vietas: Uši, Ēvaži (Kolkas pagastā), Aizklāņi un Melnsils.[4] Melnsilā 19. gadsimta sākumā bijušas sešas sētas un krogs. 19. gadsimta beigās tur bija jau 63 saimniecības, pie mūsdienās izsīkušās Baķupītes grīvas bijusi kuģu būvētava.[5] 1929. gadā šeit atradās Melnsila četrklasīgā skola.[6] 1935. gada pavasarī ciemā bija 307 iedzīvotāji, no kuriem tikai 15 — lībieši.[7] 1949. gadā tika dibināts zvejnieku artelis "Viļņu lauzējs". 1962. gadā Melnsila zvejnieku artelis "Viļņu lauzējs" apvienojās ar zvejnieku arteli "Staļina ceļš", izveidojot zvejnieku kolhozu "Banga".[8] Melnsilā agrāk bija zivju apstrādes cehs, kā arī pasts. Melnsilā ir veikals un kempings pie jūras ar mini zoo un kafejnīcu, kā arī brīvā laika un jauniešu centrs.[9]
Latvija
