Kaltene
| Kaltene | |
|---|---|
| vidējciems | |
 Kaltenes jūrmala | |
  Kaltene | |
| Koordinātas: 57°27′17″N 22°53′20″E / 57.45472°N 22.88889°EKoordinātas: 57°27′17″N 22°53′20″E / 57.45472°N 22.88889°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Talsu novads |
| Pagasts | Rojas pagasts |
| Platība | |
| • Kopējā | 6,52 km2 |
| Augstums | 10 m |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 329 |
| Pasta nodaļa | LV-3264 |
 Kaltene Vikikrātuvē | |
Kaltene ir ciems Kurzemē, Talsu novada Rojas pagastā. Atrodas Rīgas līča rietumu krastā, pie autoceļa P131 (Tukums—Kolka), 7 km attālumā no pagasta centra Rojas, 35,5 km no novada centra Talsiem un 119 km attālumā no Rīgas. Cauri ciemam tek Žulniekvalks un Baznīcvalks.
Ciemā atrodas lieliem laukakmeņiem klāta jūras piekraste, kas ir viena no nedaudzajām tādām Latvijā, bet nedaudz uz dienvidiem no Kaltenes piekraste ietilpst aizsargājama ģeoloģiska un ģeomorfoloģiska dabas pieminekļa Kaltenes krasta veidojumi teritorijā. Savukārt 2—3 km attālumā iekšzemē ir cits dabas piemineklis — Kaltenes kalvas — Baltijas jūras seno stadiju krasta veidojumi — laukakmeņu grēdas.[3]
Ievērojamākais kultūrvēsturiskais objekts Kaltenē ir 1567. gadā celtā Kaltenes Svētās Katrīnas luterāņu baznīca. Uz mākslīgi izbūvētas pussalas jūrā, kur savulaik atradās Kaltenes eksperimentālā lašveidīgo zivju fabrika, uzņēmējs Māris Gailis un arhitekte Zaiga Gaile ir izplānojuši un uzbūvējuši savu brīvdienu māju "Lieldienu sala", kas ir celtne ar izcilu arhitektūras vērtību un 2007. gadā izpelnījusies balvu kā gada labākā rekonstruētā ēka.[4][5] Ēka izmantota arī filmas "Seržanta Lapiņa atgriešanās" filmēšanā. Ciemā arī uzņemta filma "Ilgais ceļš kāpās".
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mūsdienu Kaltenes jeb Silciema (Sillendorf) teritorija dažādos laika periodos ietilpusi Oktes, Lubezeres, Nogales, Nurmuižas, Strazdes, Valgales un Vandzenes muižas zemēs. 1567. gadā sākta Kaltenes Svētās Katrīnas luterāņu baznīcas celtniecība, kas vairākas reizes pārbūvēta. 1797. gadā Kaltenē bija krogs un 15 mājas. 1826. gadā ciems piederēja pie Nurmuižas evaņģēliski luteriskās draudzes. Kaltenē bijis krogs, nespējnieku māja un divas skolas. Pirmo baptistu draudzi mūsdienu Talsu novadā nodibināja Kaltenē 1874. gadā. 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā šeit tika veikta aktīva kuģubūve (uzbūvēti vismaz 57 burinieki). Līdz 1949. gadam ciems atradās Lubezeres, Nogales un Upesgrīvas pagastā.[6][7]
1947. gadā Rojas apkārtnes zvejnieki nodibināja zvejnieku arteli "Staļina ceļš". 1962. gadā, apvienojoties zvejnieku arteļiem "Staļina ceļš" un "Viļņu lauzējs", tika izveidots zvejnieku kolhozs "Banga".[8] Kaltenē notika eksperimenti ar lašveidīgo zivju audzēšanu, mūsdienās eksperimentālā fabrika pārtapusi par brīvdienu māju "Lieldienu sala".[4]
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[9]
|
| ||||||||||||||||||||||||
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Kaltenes luterāņu baznīca -
Kaltenes piekraste -
Kaltenes krasta veidojumi -
Zaigas Gailes projektētā māja
.jpg)
.jpg)
.jpg)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Kalteni». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ Rojas novada teritorijas plānojums. Paskaidrojuma raksts
- ↑ «Latvijas aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko pieminekļu apraksti». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 6. janvārī. Skatīts: 2010. gada 20. augustā.
- ↑ 4,0 4,1 «Zaigas Gailes un Māra Gaiļa Lieldienu sala - gada labākā rekonstrukcija». abc.lv (latviešu). 2009-01-14. Skatīts: 2023-10-26.
- ↑ «Māris Gailis vēlas pārdot savu vasaras māju Kaltenē». abc.lv (latviešu). 2017-04-12. Skatīts: 2023-10-26.
- ↑ Rojas Jūras zvejniecības muzeja arhīvs
- ↑ Sanita Liepiņa. «Rojā un Kaltenē atklāj jaunas muzeja ekspozīcijas - ReTalsi». TV9 Pakalni (ReTalsi), 19/11/2023. Skatīts: 26/02/2024.
- ↑ Skromule, Kristiāna (2013). "Kolektīvās saimniecības 1941.–1992. gadā". Talsu novada muzeja raksti 1: 209. ISBN 978-9934-14-008-2.
- ↑ OSP
