Lūžņa ir sens līvu ciems, kas vēsturiski ir bijis lībiešu pēdējais apdzīvotais ciems 75 km garā posmā no Kolkas līdz Ventspilij. 1937. gadā tas stiepies 4 kilometru garumā un tur bijušas 36 mājas un 2 laivu piestātnes.[3] Pēc Otrā pasaules kara Lūžņa atradās pierobežas zonā ar ierobežotu piekļuvi, kā dēļ vietējie iedzīvotāji bija spiesti ciemu pamest.[4] Ciemā bija dislocēti robežsargu postenis, apsardzes punkts un pretgaisa aizsardzības divizions.[5] Mūsdienās Lūžņā pastāvīgo iedzīvotāju maz, galvenokārt tiek izmantota kā vasarnīcu ciems.