Aleksandrs Menšikovs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Menšikovs)
Aleksandrs Menšikovs
Александр Данилович Меншиков
Aleksandrs Menšikovs
Personīgā informācija
Dzimis 1673. gada 6. novembrī
Maskava, Krievijas cariste
(Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1729. gada 12. novembrī (56 gadi)
Berjozova, Krievijas Impērija
(Berjozovas rajons, Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra, Karogs: Krievija Krievija)
Nodarbošanās politiķis, karavīrs
Vecāki tēvs - Daniils Menšikovs
Dzīvesbiedre Darja Arseņjeva
Bērni Marija, Aleksandrs, Aleksandra

Aleksandrs Menšikovs (krievu: Алекса́ндр Дани́лович Ме́ншиков; dzimis 1673. gada 6. novembrī, miris 1729. gada 12. novembrī) bija ietekmīgs Krievijas caristes un Krievijas Impērijas politiķis un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā. Pēterburgas gubernators (1702–1724), Ingrijas hercogs, kņazs (1707), Rīgas pagaidu gubernators (1712), ģenerālisimuss (1727–1728).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1673. gada 16. novembrī Maskavas maiznieka Daņilas Menšika ģimenē. Ap 1683. gadu viņu par savu pāžu pieņēma troņmantnieka Pētera draugs šveiciešu virsnieks Francis Leforts. Kā Preobraženskas pulka seržants 1695. gadā viņš piedalījās jaunā cara Pētera I karagājienā uz Azovu, pēc tam pavadīja Pēteri I viņa ceļojumā caur Latviju uz Rietumeiropu.

Lielā Ziemeļu kara laikā Aleksandra Menšikova komandētā karaspēka vienība 1702. gadā ieņēma Šliselburgas un Nīenas pilis, viņu iecēla par pirmo Pēterburgas gubernatoru. 1707. gada viņam piešķīra kņaza un Ingrijas hercoga titulus. Piedalījās astoņus mēnešus ilgajā Rīgas aplenkumā (1709—1710), viņa vārdā bija nosauktas kāpas Sarkandaugavā, kur krievi izveidoja lielgabalu bateriju Daugavā esošo zviedru karakuģu apšaudei ("Aleksandra Augstumi"). Pēc Rīgas okupācijas Pēteris I viņu iecēla par Rīgas pagaidu gubernatoru, kaut arī no starptautisko tiesību viedokļa Rīgas gubernatori līdz 1721. gadam bija Zviedrijas karaļa ieceltie Nilss Strembergs (1709—1710) un Henriks Oto Albedils (1719).

Savu varas maksimumu sasniedza ķeizarienes Katrīnas I valdīšanas laikā, pēc viņas nāves Menšikovs bija iecerējis salaulāties ar Kurzemes hercogieni Annu Ivanovnu. 1727. gada augustā viņš no Rīgas uz Jelgavu nosūtīja karaspēku ģenerāļa Lasī vadībā, kurš padzina Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieka dēlu Saksijas Moricu, kuru Kurzemes landtāgs 1726. gada 18. jūnijā bija ievēlējis par hercogu.

Pēc kņazu Dogorukovu padoma Pēteris II Menšikovu apvainoja careviča Alekseja nogalināšanā un 1727. gadā izsūtīja uz Sibīriju.[1]

Miris 1729. gada 23. novembrī izsūtījumā Berjozovā Jugras zemē Sibīrijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma 26 666 - 26 667 slejas