Meža balodis
| Meža balodis Columba oenas (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Baložveidīgie (Columbiformes) |
| Dzimta | Baložu dzimta (Columbidae) |
| Apakšdzimta | Tipiskie baloži (Columbinae) |
| Ģints | Baloži (Columba) |
| Suga | Meža balodis (Columba oenas) |
 Meža balodis Vikikrātuvē | |
Meža balodis (Columba oenas) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikas rietumos.[1] Tam ir divas pasugas.[2]
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Meža balodis sastopams Eiropā, izņemot tās ziemeļu daļu, Ziemeļāfrikas rietumos, Turcijā, Kaukāzā, Irākas un Irānas ziemeļos un Rietumsibīrijas dienvidos līdz Kazahstānas ziemeļaustrumiem. Neliela nošķirta populācija mājo arī Vidusāzijā.
Nominālās pasugas ziemeļu un austrumu populācijas ir pilnībā migrējošas un pārvietojas ziemot ligzdošanas areāla ietvaros Eiropas rietumos un dienvidos, kā arī ārpus areāla Irākā un Irānā.[3]
Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Meža balodis Latvijā ir samērā rets ligzdotājs. Ligzdo vecākos mežos, kur atrodami dobumaini koki. Līdz ar to izplatīts nevienmērīgi — vairāk jūrmalas zonā, gar purvu malām, un citur, kur atrodamas dobumainas priedes vai apses. Ligzdošanai izmanto lietotus melnās dzilnas dobumus. Lielāks skaits Latviju caurceļo. Rudenī samērā bieži var novērot kopā ar lauku baložiem, tomēr lielākie bari tiek novēroti pavasarī. Pēdējos gados dažkārt novērots arī ziemas mēnešos.[3] Latvijā sastopama nominālpasuga C.o. oenas.[2][3]
Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
,_Formby_-_geograph.org.uk_-_667375.jpg)
Meža balodis ir mazākais no visiem baložiem, kas sastopami Latvijā.[4] Kopumā tas ir neliels balodis ar salīdzinoši īsu asti.[5] Ķermeņa garums 28—34 cm, spārnu plētums 60—69 cm, svars tēviņam 303—365 g, mātītei 286—290 g.[3][5][6][7]
Apspalvojums tumši zilpelēks, spārnu un astes lidspalvu gali melni. Uz sakļautiem spārniem var redzēt divas īsas melnas šķērssvītras. Kakla sānos metālisks, zaļiviolets spīdums. Dažiem īpatņiem spīdīga ir visa kakla aizmugure. Uz krūtīm tumši sārts spīdums. Spārnu apakšas pelēkas. Līdzīgs klinšu balodim, bet meža balodim apspalvojumā nav nekādu baltu iezīmju. Kājas sarkanas, knābis dzeltens ar sarkanu pamatni, knābja nāsu paugurs balts, acis brūnas, ap acīm kailā āda zilpelēka.[5][7] Abi dzimumi parasti izskatās vienādi, bet mātītes var būt mazāk košas, pelēcīgākas, kājas un knābis tumšāks nekā tēviņam. Jaunie putni pelēcīgāki, uz krūtīm nav sārtā spīduma, tā vietā ruds tonējums, kājas tumšas. Vidusāzijas pasugas apspalvojums gaišāks, spārni garāki.[7][8]
Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Uzturas mežamalās vai retinātos mežos, blakus tīrumiem un pļavām, meža laucēm vai vismaz blakus kādam meža ceļam. Tā kā meža balodis galvenokārt ligzdo koku dobumos, tad izvēlas mežus ar lieliem, veciem kokiem.[7] Migrācijas lidojumu veic nelielās grupās (2—4 īpatņi), reizēm pievienojas lauku baložiem. Latvijā meža balodis atgriežas martā vai aprīļa sākumā. Putni atgriežas pa pāriem. Ligzdojošie putni ir ļoti tramīgi, īpaši mātītes. Pēc ligzdošanas meža baloži apvienojas nelielās grupās, kas kopīgi barojas.[8]
Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Meža balodis galvenokārt barojas ar sēklām, graudus ieskaitot, zaļām lapām, pumpuriem, augu asniem, ziediem un ogām, kā arī nelielos daudzumos ar bezmugurkaulniekiem. Barību galvenokārt meklē uz zemes.[5][7]
Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ligzdo koku dobumos, visbiežāk vecos melnās dzilnas kaltos dobumos, klinšu spraugās, trušu alās un ēku konstrukciju iedobēs. Meža balodis izvēlas dobumu, kura skreja ir pietiekami plata — platāka par 5 cm. Dobuma dziļums vismaz 20—30 cm, platums 15 cm. Ligzda ir vienkārša, no zariņiem sakrauta platforma, reizēm olas tiek dētas koka dobumā bez īpaša ieklājuma.[7][8] Par tiesībām ieņemt koka dobumu starp tēviņiem var izcelties savstarpējas spārnu cīņas.[8]
Dējumā 2 baltas olas. Sezonā 2—3 perējumi. Inkubācijas periods ilgst 16—18 dienas. Perē un par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Abi vecāki putnēnus silda, kad tie ir ļoti maziņi un abi vecāki tos baro ar graudu pienu. Jaunie putni sāk lidot apmēram 28 dienu vecumā. Vecāki var sākt perēt nākamo dējumu laikā, kad iepriekšējais perējums ligzdu vēl nav atstājis.[5][8] Ja kāds no pieaugušajiem baložiem ligzdošanas laikā aiziet bojā, tad dzīvs palikušais putns (tas var būt arī tēviņš) viens pats izperē un izbaro mazuļus.[8]
Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Meža balodim ir 2 pasugas:[2]
- Columba oenas oenas — nominālpasuga, sastopama no Eiropas un Ziemeļāfrikas rietumiem līdz Kazahstānas ziemeļiem, Sibīrijas dienvidrietumiem un Irānas ziemeļiem;
- Columba oenas yarkandensis — sastopama no Kazahstānas dienvidaustrumiem un Uzbekistānas līdz Ķīnas rietumiem.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ IUCN: Columba oenas
- ↑ 2,0 2,1 2,2 World Bird List: Pigeons, 2018
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Ornitofaunistika: Meža balodis Columba oenas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. februārī. Skatīts: 2018. gada 1. februārī. Arhivēts 2018. gada 26. februārī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ BTO: Identification of Pigeons
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 Nature Gate: Stock Dove
- ↑ Alive: Stock Dove (Columba oenas)
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 Avibirds: Stock Pigeon[novecojusi saite]
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 8,5 «Vides vēstis: Meža balodis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 1. februārī.