Tūšis

Vikipēdijas lapa

Tūšis (vācu: Tûsche; Tusze, lietuviešu: Tuče, Duče) bija sēļu vai aukštaišu kunigaitis no apmēram 1240. līdz vismaz 1255. gadam, Livonijas ordeņa vasalis (no 1245), Atskaņu hronikas tekstā viemēr pieminēts kā pirmais no trīs brāļiem: "Viens no tiem par Tūši saucās" (vācu: der eine Tûsche was genant).[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopā ar saviem (jaunākajiem) brāļiem Miļģerīnu (lietuviešu: Milgerinas, Milgerynas, Milgrinas, vācu: Milgerîn) un Ģiņģeiķi (vācu: Gingeike; Gingeke, lietuviešu: Gineika) piederēja pie kunigaišu klana, kas pretojās Lietuvas valdnieka Mindauga centieniem pakļaut savai kontrolei zemes, kas atradās starp Nalsenes zemi un Daugavas kreisā krasta sēļu zemēm, kurās "dzīvoja kristīgie visgarām". Pēc tam viņš kopā ar brāļiem piedalījās ordeņa karagājienā uz Nalseni 1245. gadā. Vēsturiskajos tekstos pieminēts trīs reizes - Atskaņu hronikas vēstījumā par Lengvīna karu ar kaimiņu zemēm (pirms 1245) un krustnešu otro karagājienu uz Nalseni (1245) un karagājienu uz Žemaitiju (1255).

Tūša zemes lokalizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jādomā, ka Tūša zeme bija starp tām Sēlijas zemēm, ko Mindaugs 1255. gada oktobrī, pateicībā par Vācu ordeņa starpniecību, kuras dēļ pāvests licis viņu kristīt un kronēt par visas Lietuvas pirmo karali, dāvināja ordeņa Livonijas mestram, proti Medeni, Peloni, Maleisini un Tovraksti [2].

Arī lietuviešu vēsturnieki J. Stakausks [3] un pēc viņa E. Gudavičs[4] to lokalizēja tagadējās Lietuvas ziemeļdaļā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Atskaņu hronika, 02955.-03058. rindas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 18. decembrī. Skatīts: 2017. gada 9. martā.
  2. Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 2.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1940. [389.-390.lpp.]
  3. Stakauskas J. Lietuva ir Vakarų Europa XIII-me amžiuje. Kaunas, 1934. - 275 p.
  4. Gudavičius E. Bandymas lokalizuoti XIII a. lietuvių kunigaikščių valdas. Lietuvos TSR mokslų akademijos darbai. A serija, 1984. - T. 3. - P. 69-79.