Mihails Borovs
| ||
| Personas dati | ||
|---|---|---|
| Dzimis | 1896. gads Arkhangeļskije Kļuči, Buguruslanas rajons, Samaras guberņa, Krievijas Impērija
| |
| Miris | 1941. gada 29. maijā Kijiva, PSRS
| |
| Tautība | erzji | |
| Augums | 198 cm | |
| Svars | 130 kg | |
| Profesionālā informācija | ||
| Sporta veids | Profesionāļu cīņas sports | |
| Disciplīna | Grieķu-romiešu cīņa | |
| Profesionāļa karjera | 1920—1941 | |
Mihails Borovs (erzju: Михаил Романович Боров; dzimis 1896. gadā, miris 1941. gada 29. maijā) bija erzju tautības profesionāls cīkstonis, pirmais Padomju Krievijas čempions grieķu-romiešu stila profesionāļu cīkstoņiem.[1]
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mihails Borovs dzimis 1896. gadā Samaras guberņas Buguruslanas rajona mordoviešu ciematā Arkhangeļskije Kļuči (tagad Krasnije Kļuči ciems). Viņš bija jaunākais dēls ģimenē, vecāki: Romans Borovs un māte Jevdokija Borova.[2]
1915. gada 7. augustā viņš tika iesaukts armijā. Dienēja vispirms Samarā, astotajā kājnieku pulka ložmetējnieku vadā; septembra beigās kopā ar pulku tika nosūtīts uz Saratovas guberņas pilsētu Petrovu, pēc tam uz Vācijas fronti. Pēc tam, kad viņš 1918.-20. gadā bija mācījies sarkano komandieru skolā Samarā, viņš cīnījās ar Kolčaku un baltajiem čehiem, tika ievainots.[3]
1919. gada vasarā nopietna kāju ievainojuma dēļ Mihails atgriezās savā dzimtenē. Samarā Mihails nespēja sēdēt dīkā - viņš sāka nodarboties ar sportu. Borovs kļuva par pirmo provinces olimpiādes dalībnieku, un, neraugoties uz vājajām zināšanām par cīņas sporta tehniku, kļuva par uzvarētāju. Mordvijas spēkavīrs pieveica pretiniekus nevis ar tehniku, bet ar spēku. Samaras komandas sastāvā Borovs tika nosūtīts uz sacensībām Maskavā. Divmetrīgais gigants Borovs, cīnoties smagajā svarā, kļuva par absolūto uzvarētāju cīņā un ieguva otro vietu svarcelšanā. Pakāpeniski Mišas Borova vārds kļuva arvien slavenāks, Mordvijas gigants ieguva titulu “Pievolgas koloss”.[2] 1926. gadā Kijivā brīvā stilā uzvarēja neuzvaramo Ukrainas cīkstoni Daņilu Pasuņko. Tajā pašā gadā Tulā jau nacionālajā čempionātā Borovs cīnījās par pirmo vietu ar Ivanu Šemjakinu un Ivanu Spuļu. Tāpēc, kad Ivanam Piddubnijam tika jautāts, kurš no padomju cīkstoņiem vajadzīgs ASV sacensībās, viņš izvirzīja Mihaila Borova un Daņilo Pasuņko kandidatūru.
Trīsdesmitajos gados Mihails Borovs turpināja uzstāties dažādu pilsētu cirka arēnās. Visos braucienos viņu pavadīja sieva Aleksandra. Viņš bija saticis Aleksandru savā dzimtajā ciemā, kur tā strādāja par skolotāju. Kāzas viņi nosvinēja pēc mordviešu tradīcijām. Savu bērnu viņiem nebija, viņi adoptēja divus bez vecākiem palikušus radinieku bērnus.[1]
Vairāk nekā 20 gadus viņa vārds bija redzams uz afišām daudzās bijušās PSRS lielākajās pilsētās: Maskavā, Ļeņingradā, Kijivā, Tbilisi, Harkivā, Saratovā, Kuibiševā (Samarā), Staļingradā, Rostovā pie Donas, Mahačkalā, Almaatā, Taškentā, Staļinabadā (Dušanbē), Irkutskā, Semipalatinskā, Čeļabinskā, Novosibirskā. Viņam bija iespēja tikties uz paklāja ar daudziem 20. gadsimta sākuma spēkavīriem. Borova vārds bieži tika minēts sakarā ar viņa uzvarām pār cīkstoņiem ar pasaules vārdu: Piddubniju, Abdurahmanovu, Veilandu-Šulcu, Krilovu, Buļu, Kožemjaku, Jarkovu un citiem.[2]
1941. gadā Mihails, uzstājoties Novosibirskas cirkā, guva traumu un viņam sākās asins saindēšanās. Slims būdams, viņš aizbrauca uz Kijivu, vairākus mēnešus nogulēja slimnīcā, taču, neskatoties uz ārstu skepsi, viņa organisms izturēja un Borovs atsāka piedalīties sacensībās. Piedaloties Ukrainas čempionātā, viņš saslima ar gripu un 1941. gada 30. maijā nomira no tās komplikācijām.[1]
1957. gadā Mihaila Borova draugi atrada viņa kara laikā izpostīto kapu. To atjaunoja un uzstādīja obelisku ar uzrakstu: "Чемпион РСФСР, борец Боров Михаил Романович, 1896—1941" (KPFSR čempions, cīkstonis Mihails Romanovičs Borovs, 1896-1941).
Piemiņas pasākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1991. gadā Maskavā notika Mihailam Borovam veltītas starptautiskas sacensības grieķu-romiešu cīņā.
- 2009. gadā Pohvistņevskas bērnu un jauniešu sporta skolai tika piešķirts Mihaila Borova vārds un uzstādīta memoriālā plāksne.[4]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Мордовский исполин» (krievu). Мордовский республиканский объединенный краеведческий музей имени И. Д. Воронина». 19 Апреля 2011. Skatīts: 2019-03-21.[novecojusi saite]
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Два богатыря. «Иван непобедимый» и «Колосс Поволжья». Несамарские самарские — Самарские судьбы» (krievu). samsud.ru. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-03-21. Skatīts: 2019-03-21.
- ↑ «Биография Боров, Михаил Романович» (krievu). Книжный клуб Libris. Skatīts: 2019-03-22.[novecojusi saite]
- ↑ «История» (krievu). Структурное подразделение ДЮСШ ГБОУ СОШ с.Подбельск м.р. Похвистневский Самарской области. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-03-22. Skatīts: 2019-03-22.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- «презентация "Миша Боров"» (erzju). nsportal.ru. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-03-22. Skatīts: 2019-03-22.
|