Mihails Kuzmins

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mihails Kuzmins
K. Somova gleznots portrets
K. Somova gleznots portrets
Personīgā informācija
Dzimis 1872. gada 18. oktobrī [v.s. 6. oktobrī]
Jaroslavļa, Krievijas impērija
Miris 1936. gada 1. martā (63 gadu vecumā)
Ļeņingrada, Krievijas PFSR, Padomju Savienība
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks
Rakstīšanas laiks 1905 - 1929
Žanri dzeja, romāni
Literatūras virzieni akmeisms
Slavenākie darbi "Spārni", "Tīkli"

Mihails Kuzmins (krievu: Михаи́л Алексе́евич Кузми́н; dzimis 1872. gada 18. oktobrī [v.s. 6. oktobrī] Jaroslavļā, miris 1936. gada 1. martā Ļeņingradā) bija krievu dzejnieks un prozaiķis, krievu literatūras Sudraba laikmeta pārstāvis.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

M. Kuzmins dzimis muižnieku ģimenē. Viņa ģimene 1884. gadā pārcēlās uz Sanktpēterburgu, kur viņš beidzis 8. pilsētas ģimnāziju, pēc tam studējis konservatorijā pie N. Rimska-Korsakova un A. Ļadova. Literatūrā debitējis 1905. gadā, skandalozu ievērību izpelnās viņa pirmais romāns "Spārni" (1906), kur pirmoreiz krievu literatūrā tik atklāti aprakstīta homoerotiska kaisle. 1908. gadā tiek publicēts debijas dzejoļu krājums "Tīkli", kam seko vēl vairāki. M. Kuzmina vārds saistīts ar akmeistu literāro grupējumu.

Dzejoļu krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Сети ("Tīkli", Maskava, 1908)
  • Осенние озёра ("Ŗudens ezeri", Maskava: Skorpion, 1912)
  • Глиняные голубки ("Māla baloži", 1914)
  • Параболы ("Parabolas", Petrograda: Petropolis, 1923)
  • Форель разбивает лёд ("Forele caursit ledu", Ļeņingrada, Izdatelstvo pisatelei, 1929)

Darbi Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

M. Kuzmina dzejas un prozas tulkojumi parādās latviešu presē jau pirms 1. pasaules kara.

2014. gadā Vladislavs Nastavševs Jaunajā Rīgas teātrī iestudē viņa romāna "Peldošie, ceļojošie" dramatizējumu. Par savu ieceri režisors stāsta: "Mihails Kuzmins ir daļēji aizmirsts krievu dzejnieks un prozaiķis, kurš savā daiļradē gāja pilnīgi atšķirīgā virzienā nekā Dostojevskis, Tolstojs, Čehovs vai citi krievu literatūras milži. Viņš bija vairāk vērsts uz Eiropas kultūru, līdz ar to neiekļāvās valdošajā tradīcijā. Viņa darbiem raksturīgs mānīgs vieglums, interese par 18. gadsimta Franciju, krievu ikonām, seniem mūku un svēto stāstiem, sengrieķu dzeju un kultūru."[1]

M. Kuzmina dzejoļi 2014. gadā publicēti žurnālā "Latvju Teksti".[2]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Hanovs, Deniss. Klusi runājoša kultūra: grieķu mīlestības simboli M. Kuzmina romānā „Spārni”. Feministica Lettica, Nr. 3. Rīga: Latvijas Universitāte, 2003.
  • Radzobe, Silvija. Mihaila Kuzmina luga "Nerona nāve" sudraba laikmeta ideju gaismā. Antiquitas viva. Studia classica. Nr. 2. Latvijas Universitāte, 2005, 204.-212. lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jaunais Rīgas teātris atklāj sezonu. Delfi, 14. augusts, 2013 http://www.delfi.lv/kultura/news/theatre/jaunais-rigas-teatris-atklaj-sezonu-gaidami-vismaz-sesi-jauniestudejumi.d?id=43560111&page=1#ixzz3b3SpDPMw
  2. Mihails Kuzmins. Tīkli. Latvju Teksti, 2014, Nr. 2, 30.-31. lpp, atdz. K. Vērdiņš