Dmitrijs Kuzmins
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Dmitrijs Kuzmins (krievu: Дмитрий Владимирович Кузьмин; 1968. gada 12. decembrī Maskavā) ir krievu dzejnieks, literatūrzinātnieks, tulkotājs, atdzejotājs, redaktors, izdevējs, literāro projektu organizators. Kopš 2014. gada dzīvo Latvijā.[1]
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dmitrijs Kuzmins dzimis arhitekta Vladimira Ļegošina un redaktores Edvardas Kuzminas ģimenē, viņš ir krievu tulkotājas Noras Gaļas mazdēls. 1993. gadā Kuzmins beidzis Maskavas Valsts Pedagoģisko universitāti. 2005. gadā filoloģijas zinātņu doktora grāds par disertāciju par vienrindēm (2016. gadā tās paplašināta redakcija tika publicēta kā monogrāfija “Krievu vienrinde. Vēstures un teorijas apraksts” (krievu: Русский моностих. Очерк истории и теории)).[2] Pasniedzis vairākās Krievijas universitātēs. 2014. gadā strādājis kā uzaicinātais profesors Prinstonas Universitātē (ASV). Pirmās krievu mācību grāmatas “Dzeja” (2016) līdzautors.
Kuzmins publicējas kā dzejnieks kopš 1990. gada. 2008. gadā ir izdevis dzejoļu un atdzejojumu krājumu “Labi būt dzīvam” (krievu: Хорошо быть живым), par ko nākamajā gadā ieguvis prēmiju “Maskavas novērtējums” (krievu: Московский счёт) par labāko debijas grāmatu. Dzejoļi tika publicēti atdzejojumos angļu, latviešu, ukraiņu, franču, vācu, uzbeku, ķīniešu valodās. Piedalījies dzejas festivālos un semināros Rīgā, Gentē (Beļģija), Noridžā (Lielbritānija), Tutcingā (Vācija), Belgradā (Serbija), Almati (Kazahstāna), Tartu (Igaunija), Maskavā, Pēterburgā, Jekaterinburgā, Novosibirskā, Krasnojarskā, Kaļiņingradā utt.
Atdzejo mūsdienu dzeju no angļu, franču, ukraiņu un citām valodām, ir iztulkojis Antuāna de Sent-Ekziperī stāstu “Dienvidu kurjers”.
Apgāda “ARGO-RISK” dibinātājs (1993) un galvenais redaktors; apgāds publicējis aptuveni 500 mūsdienu dzejnieku un rakstnieku grāmatas, tai skaitā Kārļa Vērdiņa, Marta Pujāta, Krišjāņa Zeļģa, Aivara Eipura krājumus krievu valodā. Jauno literātu apvienības “Vavilon” dibinātājs (1997), mūsdienu dzejas žurnāla “Vozduh” (Gaiss, krievu: Воздух; 2006) dibinātājs un redaktors; daudzu literāru projektu kurators. Vairāku dzejas antoloģiju sastādītājs – «Ļoti īsie teksti», «Literatūra ne no galvaspilsētas» «Atbrīvotais Uliss: krievu dzeja ārpus Krievijas», «Polārā antoloģija: mūsdienu krievu rakstnieki par Arktiku un Antarktiku», kā arī Slovēnijā izdotās mūsdienu krievu dzejas antoloģija un mūsdienu krievu LGBT literatūras antoloģijas (publicēta Spānijā). Ir izveidojis tiešsaistes projektu «Jaunā Krievijas literārā karte» un mūsdienu krievu literātu portretu arhīvu — galeriju «Krievu literatūras sejas». Noras Gaļas prēmijas (2012) par īso prozu tulkojumiem no angļu valodas līdzdibinātājs.
Latvijā dibinājis projektu “Literatūra bez robežām” (angļu: Literature Without Borders) — starptautisko izdevniecību un rezidenci dzejas atdzejotājiem. Divu gadu laikā ir izdotas 8 grāmatas krievu un latviešu valodās (viena no tām ir Eināra Pelša grāmata “Mīļākais tētis pasaulē” 2016.). 2016. gadā rezidencē viesojušies atdzejotāji no Krievijas un Kazahstānas. Literāra projekta ietvaros Rīgā tika organizēti literārie pasākumi, tajā skaitā pasaules dzejas lasījumu Latvijas pasākums, atbalstot palestīniešu dzejnieku Ašrafu Fajadu (piedalījušies Jānis Rokpelnis, Edvīns Raups, Arvis Viguls, Sergejs Timofejevs un citi.[3]). Kuzmina krieviskojumos pēc 2017. gada ir publicēti latviešu dzejnieku dzejoļi, starp tiem ir Inga Gaile, Katrīna Rudzīte, Daina Sirmā, Ivars Šteinbergs, Krista Anna Belševica un Lote Vilma Vītiņa. Ar Kuzmina priekšvārdiem Latvijā ir publicēti Mihaila Kuzmina[4] un Dmitrija Prigova[5] dzejas grāmatas.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ No Putina aizbēgušie vīlušies par Imigrācijas likuma grozījumiem Saeimā, DELFI, 31. maijs 2016
- ↑ Notiks tikšanās ar filologu Dmitriju Kuzminu[novecojusi saite], LU Humanitāro zinātņu fakultāte, 21.10.2016
- ↑ Rīgā rīkos dzejas lasījumu, atbalstot uz nāvi notiesāto dzejnieku Ašrafu Fajedu, LETA, 2016. gada 7. janvārī
- ↑ Mihails Kuzmins. Tīkli, Satori, 2019. gada 3. aprīlī
- ↑ Ilva Skulte. Trauku mazgājamā mašīna kā poētiskās atbrīvošanās ierocis, Punctum, 2021. gada 27. oktobrī
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Literatūra bez robežām
- Autors ārpus robežām: Saruna ar Dmitriju Kuzminu, Punctum, 21.11.2016.
- Viesos izdevējs, tulkotājs un dzejnieks Dmitrijs Kuzmins, Radio Naba, 15. oktobris 2016.
- Dmitrijs Kuzmins: Jā, es nodarbojos ar tradicionālo vērtību graušanu, Satori, 25.09.2017.
- Divi zēni un meitene: Trīs dzejoļi, latviešu valodā atdzejojis Pēteris Draguns, Punctum, 6.01.2015.
- Sūdīgi jaunumi: Četri dzejoļi, latviešu valodā atdzejojis Ilmārs Šlāpins, Satori, 3.10.2017.
|