Milda Bulle

Vikipēdijas lapa
Milda Bulle
Milda Bulle
Personīgā informācija
Dzimusi 1892. gada 29. aprīlī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Cēres pagasts, Talsu apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 1938. gada 13. jūlijā (46 gadi)
Ufa, Baškīrijas APSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latviete
Vecāki Oto Grundmanis
Katrīna Grundmane
Dzīvesbiedrs Žanis Bullis
Batirbeks Abukovs
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālleitnante (1924)
Dienesta laiks 1918. — 1919.
Valsts Padomju Krievija
Struktūra sauszemes armija
Kaujas darbība Krievijas pilsoņu karš
Apbalvojumi Sarkanā Karoga ordenis
Izglītība M.Frunzes Kara akadēmija (1924)

Milda Bulle (dzimusi Grundmane; 1892—1938) bija latviešu skolotāja un komuniste, vēlāk Sarkanās armijas komisāre, Irānas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas sekretāre, Kominternes darbiniece.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1892. gada 29. (17.) aprīlī Talsu apriņķa Cēres pagasta skolā, skolotāja Oto Grundmaņa un viņa sievas Katrīnas Grundmanes ģimenē. Bijusi vecākā no 6 brāļiem un māsām.[1] Mācījās Cēres pagasta skolā, tad Jelgavas sieviešu ģimnāziju, pēc kuras beigšanas no 1911. gada pirmā patstāvīgā darba vieta bija Ņemirovas ģimnāzija Ukrainā, kur 2 gadus strādāja par vācu valodas un literatūras skolotāju.[2] 1913. gadā viņa atgriezās Latvijā un uzsāka mācības Rīgas augstākajos sieviešu kursos, līdztekus strādājot par tulkotāju no vācu un franču valodas. Apprecējās ar žurnālistu un revolucionāru no Jelgavas Žani (Jāni) Bulli (pseidonīms - Janis Gulbis).

Pirmā pasaules kara sākumā 1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Petrogradu, kur strādāja laikraksta "Ņevas Vilņi" redakcijā, bet 1916. gadā uz Stavropoli, 1917. gadā pēc Februāra revolūcijas kopā ar vīru pārcēlās uz Kislovodsku.[3]1917. gada jūnijā vīrs Žanis Bullis grūti saslima un pēc dažiem mēnešiem nomira.

Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada februārī viņu ievēlēja par Kislovodskas boļševiku partijas komitejas sekretāri, vēlāk par Ziemeļkaukāza aizsardzības pulka komisāri. 1919. gada sākumā - Mozdokas dzelzceļa stacijas komandante. Te iepazinās ar armijas komandieri, kabardieti Batirbeku Abukovu (1899 - 1938) - nākamo dzīvesbiedru.[4]. 1919. gada aprīlī - 11. armijas 7. kavalērijas divīzijas politiskās daļas priekšniece. Piedalījās kaujās par Caricinu un Astrahaņu. 1919. gada rudenī ievēlēta par Astrahaņas guberņas boļševiku partijas sekretāri, 1920. gadā par Baku padomes locekli. Viņa darbojās arī Gīlānas Padomju republikas pārvaldē, bija Irānas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas sekretāre. 1921. gada augustā viņu iecēla par Padomju Krievijas ārlietu ministrijas referenti Persijas jautājumos.[5]

Pēc kara beigām studēja M. Frunzes Kara akadēmijā Maskavā. Par varonību pilsoņu kara kaujās 1928. gadā apbalvota ar Sarkanā Karoga ordeni - augstāko Krievijas PFSR apbalvojumu[6]. Pēc kara akadēmijas beigšanas darbojās Kominternes izpildkomitejā (1929—1933). 1933. gadā nosūtīta uz Baškīrijas APSR, kur viņa strādāja par Zemkopības tautas komisariāta politiskā darba sektora priekšnieka vietnieci, bet 1937. gadā iecelta par veselības aizsardzības tautas komisāra vietnieci. NKVD "Latviešu operācijas" laikā 1937. gada 3. oktobrī arestēta par kontrrevolucionāru darbību un nošauta 1938. gada 13. jūlijā.[7]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Булле, Мильда Оттовна. Жизнь и борьба работниц и крестьянок Китая. Москва, Ленинград: Парт. изд-во, 1932 — 26, [2] с. (krieviski)

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sarkanā Karoga ordenis (1928)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]