Militārā taktika ir māksla un zinātne plānot un veikt karaspēka un citu militāro vienību kustības un operācijas kaujas laikā, lai gūtu uzvaru pār pretinieku. Taktika ietver dažādas darbības un lēmumus, kas tiek veikti īsā laika posmā un ir tieši saistīti ar kaujas laukumu.
Pozicionēšana un kustība: Vienību izvietošana kaujas laukā, lai iegūtu priekšrocības attiecībā pret pretinieku.
Aizsardzības stratēģijas: Metodes un līdzekļi, ko izmanto, lai aizsargātu savus spēkus un teritoriju no pretinieka uzbrukumiem (tranšejas, nocietinājumi).
Uzbrukuma taktika: Stratēģijas un paņēmieni, ko izmanto, lai uzbruktu pretiniekam. Tas var ietvert frontālus uzbrukumus, flangu uzbrukumus, aplenkuma taktiku un cita veida uzbrukuma manevrus.
Izlūkošana un informācija: Informācijas iegūšana par pretinieka spēkiem, kustībām un plāniem, kā arī tās izmantošana, lai pieņemtu lēmumus kaujas laukā.
Komunikācija un koordinācija: Efektīva sakaru līdzekļu izmantošana, lai koordinētu vienību darbības un nodrošinātu, ka visi spēki darbojas saskaņoti un ar vienotu mērķi.
Loģistika: Nodrošināt, ka karaspēks ir aprīkots ar nepieciešamo aprīkojumu, munīciju, pārtiku un citiem resursiem, lai veiktu savus uzdevumus kaujas laikā.
Dezinformācijas taktika: Taktikas, kas tiek izmantotas, lai maldinātu pretinieku par saviem īstajiem nodomiem un plāniem. Tas var ietvert viltus uzbrukumus, viltus pozīciju izveidi un cita veida dezinformāciju.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Militārā taktika.